Plānots arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas, informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienestā.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās Krievijā vai Baltkrievijā. Aizlieguma pārkāpējus nedrīkstēs iekļaut valsts izlases sastāvā, kā arī viņi nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību finansējumu.
Plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa vai sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nedrīkstēs ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2022. gada 1.augustā.
Izmaiņas liegtu Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nokļūt personām, kas nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei, un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Anotācijā akcentēts, ka Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka sports ir viens no Krievijas “maigās varas” izmantošanas virzieniem.
Grozījumi Sporta likumā vēl jāskata Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
