Semjonova informēja deputātus, ka fonds atbalsta tos bijušos sportistus, kas savulaik iztiku pelnījuši ar profesionālo darbību sportā. Pašlaik pabalstu saņem 305 cilvēki, un vēl aptuveni 30 cilvēku pierakstījušies rindā uz pabalstu. Šogad fondam palielināts valsts finansējums un šo rindu varēja samazināt, jo katru gadu palielinās arī pretendentu skaits, norādīja fonda vadītāja.
Pabalsta apmēri ir atšķirīgi. Piemēram, sportisti, kas olimpiskajās spēlēs izcīnījuši zelta medaļu, mēnesī saņem 200 latu, sudraba medaļas ieguvēji – 160 latu, bet bronzas – 140. Tomēr ir sportisti, kuri nav guvuši lielus panākumus, bet cieš no veselības problēmām, – viņiem fonds cenšas kompensēt medicīnas un ārstniecības izdevumus. Par to, kuriem sportistiem pienākas pabalsts, lemj fonda valde, kas sastāv no astoņiem cilvēkiem.
Vienlaikus fonda vadītāja uzsvēra, ka ir daudz bijušo sportistu, kuri kļuvuši vientuļi, un viņi ļoti novērtē arī emocionālo atbalstu, kas tiek sniegts, pie viņiem aizbraucot ciemos, palīdzot sagādāt pārtikas produktus vai pavadot pie ārsta. Apakškomisijas vadītājs Ivans Klementjevs ("Saskaņas centrs") aicināja labdarībā iesaistīt arī citus bijušos sportistus, kas arī saņem fonda pabalstu, bet spēj palīdzēt citiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes lietu departamenta vadītāja Ulrika Auniņa informēja deputātus, ka notiek darbs pie fonda nolikuma papildināšanas, lai noteiktu skaidrus kritērijus, kam pabalsts pienākas, un ikvienam būtu pieejama informācija par tā saņemšanas kārtību.
Auniņa uzskata, ka jābūt publiski pieejamai informācijai par cilvēkiem, kas gaida rindā uz šo pabalstu, uz kā pamata varētu rēķināt fondam papildus nepieciešamo finansējumu, – lai visi, kam tas pienākas, pabalstu varētu saņemt, negaidot rindā. Pret ierosinājumu publiskot pabalsta pretendentu sarakstu iebilda fonda valdes priekšsēdētājas vietnieks Andris Vītols, jo tie ir sensitīvi dati, turklāt pretendēšana uz pabalstu ir katra sportista privāta lieta, un šādai informācijai būtu jāpaliek tikai fonda valdes rīcībā.
