Starptautiskais maratonu kalendārs ļoti pilns, jo visi lielākie un populārākie skrējieni pasaulē ir pārcelti uz septembri vai oktobri, turklāt arī Latvijā pandēmijas beigu gaidās daudz lielu pasākumu no pavasara pārcēla uz rudeni, paskaidroja Nords. Oktobri viņš raksturoja kā skriešanai vēl gana piemērotu laiku, kas dalībniekiem ļaus izbaudīt zelta rudeni. 

Nords apzinās situāciju un rēķinās, ka cilvēki arī rudenī vēl būs mazāk atvērti lieliem pasākumiem, un pieticīgāks būs ne tikai ārzemnieku skaits. Toties no otras puses Rīgas maratonam ir jubilejas gads, kas interesi varētu veicināt, lai arī iespējams ir risinājums, ka pulcēšanās 10. un 11.oktobrī būs tikai virtuāla, bet skrējēji rezultātus reģistrēs savās viedierīcēs. 

Organizatoru zaudējumi maratona pārcelšanas dēļ ir vairāki simti tūkstošu eiro,

un Nords uzsvēra, ka pandēmija ir izraisījusi lielāko krīzi Latvijas tautas sporta vēsturē, jo tiek apdraudēta kopā būšana, un tas ietekmēs visu nozari. 

Maratonskrējēju sabiedrību Nords raksturoja kā diezgan konservatīvu, un līdzīga pieeja kā Rīgā, kombinējot skriešanu ar virtuālo vidi, ir realizēta tikai Otavas maratonā Kanādā. Nords ar savu komandu ir apņēmies pierādīt, ka ir iespējami arī alternatīvi risinājumi, lai sarīkotu lielus pasākumus arī Covid-19 ietekmētos apstākļos.

Organizatori izvērtē dažādas iespējas infekcijas risku mazināšanai, tostarp starta koridoru dalīšanu un ierobežotu uzturēšanās laiku tajos.

Iespējams, skrējienā varētu ieviest individuālus starta laikus un iespējas ir dažādas, bet pat gadījumā, ja rezultāta uzskaite būs virtuāla, visiem distance tāpat būs jānoskrien. Elites skrējējiem, kas pretendē uz naudas balvām, varētu ieviest atsevišķu trases posmu ar droši uzskaitītiem rezultātiem, bet lielākajai daļai dalībnieku balva jau ir dalība skrējienā, uzsvēra Nords. 

Rīgas maratons sākotnēji bija paredzēts 16. un 17.maijā, ko Nords aicina atzīmēt skrienot, bet darot to individuāli un nepulcējoties iepriekš plānotajā maršrutā, lai neradītu veselības riskus.