Sporta ziņas

Pasaules kauss paukošanā junioriem. Antons Lobačovs

Sporta ziņas

Latvijas futbola izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs pēc spēles ar Islandes valstsvienību

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vecāku godkāre var neatgriezeniski sabojāt bērnu garīgo veselību

Prieka vietā svarīgs tikai rezultāts: vecāku godkāre sportā var sagraut bērna garīgo veselību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Bērnu sportā aktuāls jautājums ir par vecāku ambīciju salāgošanu ar savu atvašu vēlmēm un vajadzībām, ķīlnieka pozīcijā nenostādot trenerus. Sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa ir novērojusi, ka Latvijā pārāk liela ir koncentrēšanās uz rezultātu, nevis procesa baudīšanu, kas bērnu sportā būtu uzskatāma par svarīgāku.

ĪSUMĀ:

  • Bērni psihologa padomu lūdz tikai panākumu gūšanai svarīgos jautājumos
  • Tikai uz rezultāta sasniegšanu virzītam bērnam zūd prieks par darbības procesu
  • Neveselīgas vecāku ambīcijas novēro daudzos sporta veidos, hokejs nebūt nav vienīgais
  • Augstāku apdraudējuma risku saskata vecākiem finansiāli dārgos sporta veidos un komandu sporta spēlēs
  • Valsts sporta sistēmā medaļu prioritārā nozīme varētu būt mantota no padomju laikiem

Jaunie sportisti pie Smiltiņas visbiežāk vēršas tikai ar vienu jautājumu, kā gūt panākumus?

"Parasti tas ir vienīgais jautājums, līdz sākas kādas nopietnākas problēmas," Latvijas Televīzijai teica Smiltiņa. "Līdz tam ir: kā man gūt panākumus? No vecākiem ir tieši tas pats pasūtījums, kā bērnam gūt panākumus šajā sporta veidā."

Biežāk uzdoti jautājumi ir arī par motivācijas stiprināšanu un zaudētas pārliecības atgūšanu. Arī tādos gadījumos fokuss ir uz kārotā rezultāta sasniegšanu, bet šāda tendence bērniem un jauniešiem ir ļoti bīstama.

"Tur ir ļoti nopietni garīgās veselības riski. Bērns, kas tiek audzināts uz rezultātu, sasniegumiem, izmainās viņa neiromediatoru sistēma. Izmainās viņa atalgojuma sistēma smadzenēs, kura veidojas bērnībā, pusaudžu gados," paskaidroja Smiltiņa. "Tas nozīmē, ka

bērns var gūt prieku, apmierinājumu, gandarījumu tikai tad, ja saņem augsto rezultātu.

Viņam pazūd prieks par darbību līdz rezultātam, lai kāds tas būtu."

Lai arī pieņemts uzskatīt, ka vislielākais neveselīgu ambīciju mākonis aizēno bērnu hokeju, Smiltiņa norādīja, ka tas ir tikai viens no raksturīgajiem sporta veidiem. Viņas praksē daudz nākas saskarties ar neveselīgām vecāku ambīcijām arī citos populāros sporta veidos.

"Kā psihologs, kas strādā ar bērniem no ļoti dažādiem sporta veidiem, es to redzu visur. Es to redzu mākslas vingrošanā, es to redzu tenisā ļoti daudz," teica Smiltiņa. "Protams, arī hokejs, bet es neizdalītu tikai hokeju. Var teikt, visos sporta veidos ir šādi vecāki. Ir bērni, kuri cieš no šiem vecākiem, ir treneri, kuri ir bezpalīdzīgi. Kuri man pat zvana un prasa, ko darīt."

Sporta medija MVP galvenais redaktors Ingmārs Jurisons uzskata, ka

lielākas vecāku ambīcijas ir sporta veidos, kur nepieciešami lielāki vecāku finanšu ieguldījumi.

Tur spilgti esot novērojamas situācijas, ka sportojošie bērni ir vecāku biznesa projekts. Ja kaut kas nesanāk kā iecerēts, vainīgos meklē nereti visai agresīvā veidā.  

"Izteiktāka problēma ir tieši komandu sporta spēlēs. Individuālajos sporta veidos ir ļoti grūti vainot kādu citu. Vakarā paskaties spogulī un saproti, ka pats esi bijis trasē, skrejceļā un esi tas, kurš ir vainojams pie rezultāta," uzsvēra Jurisons. "Sporta spēlēs ir citādāk. Tur ir kāds, kas nepareizi iedevis piespēli. Ir kāds, kas iedevis piespēli šķībi. Ir kāds, kas nepareizi nosvilpis vai arī nosvilpis nelaikā. Ir kāds, kas nav iedevis attiecīgas [spēles] minūtes vai lomu komandā. Pat ja mazais spēlētājs tā nedomā, tā var domāt vecāks tribīnēs."

Saknes šādai uztverei Jurisons saskata gan Latvijā pārspīlētajā sporta līdzjušanas kultūrā, gan mazas valsts kompleksos, gan Padomju savienības atstātajā mantojumā. Sports bija viena no retajām lietām, ar ko PSRS varēja padižoties pasaules līmenī, tāpēc kārotā rezultāta sasniegšanai teju visas metodes tika uzskatītas par attaisnojamām.   

"Cilvēku domāšana, manuprāt, nav tik strauji mainījusies, lai mēs tagad mainītu arī savu attieksmi pret sportu," paskaidroja Jurisons. "Jā, uzvara ir svarīgākais. Mēs redzam, ka tā mums ir būvēta sporta sistēma.

Mums medaļa ir svarīgākais, nevis masveidība vai sporta veida globalitāte.

Par to ir runāts gadu desmitiem. Ja mēs nemainām pašu augsni, tad nav pamata domāt, ka tās pašas nezāles neturpinās augt."

Latvijas sporta aprindās neoficiālā līmenī daudz atstāsta dažādus piemērus par neveselīgām vecāku ambīcijām bērnu sportā. Radikālākie piemēri pēdējos gados novēroti bērnu hokejā, kur pēc kāda tēva uzbrukuma tika hospitalizēts hokeja skolas “Rīga” treneris, savukārt kāda mamma augstpapēžu kurpēs bija izkāpusi uz ledus sist tiesnesi.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc problēma netiek izskausta, ir neziņošana institūcijām. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz vecākiem atbildību arī par emocionālo vardarbību. Piemērotās sankcijas var svārstīties robežās no brīdinājuma līdz 700 eiro naudas sodam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti