Savukārt Ukrainas skrējēji, kas kara dēļ nevarēs skriet Bostonā, var izvēlēties, vai saņemt atpakaļ pilnu dalības maksu, vai pārcelt savu startu uz nākamo gadu.
"Kā ļoti daudzi pasaulē, mēs esam šausmās un saniknoti par to, ko uzzinājām un redzējām notiekam Ukrainā," pavēstīja Bostonas vieglatlētikas savienības prezidents Toms Grilks. "Mēs ticam, ka skriešana ir globāls sports, un tādēļ mums jādara, ko spējam, lai apliecinātu atbalstu Ukrainas tautai."
Iespēja piedalīties Bostonas maratonā 18.aprīlī gan būs Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas nav šo abu valstu pastāvīgie iedzīvotāji, taču viņiem būs liegts norādīt valstisko piederību.
Bostonas maratona rīkotāju lēmums iekļaujas pasaules sporta sabiedrības reakcijā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas atbalstu karadarbībai. Vairums starptautisko sporta federāciju ir liegušas dalību Krievijas un Baltkrievijas atlētiem, bet nedaudzas organizācijas abu valstu sportistiem ļauj piedalīties absolūti neitrālā statusā bez karoga un valsts pieminēšanas.
Pasaulē senākais ikgadējais maratons Bostonā notiek kopš 1897.gada un to uzskata par vienu no pasaulē vislabāk zināmajiem klasiskajiem skrējieniem.
