Kazenieks nesaskata Pētersonā kādu īpašu handbola ģenialitāti, lai gan spēlētājam ir prasmes, kas nepiemīt gluži kuram katram. Savu bijušo audzēkni Kazenieks uzskata par paraugu spējai ar centīgu darbu sasniegt handbolā augstāko līmeni.
Ar nākamo olimpisko medaļnieku Kazenieks pirmoreiz satikās 1992.gadā, kad Pētersonam par handbola spēlēšanu nebija ne mazākās nojausmas. Treniņos jaunais sportists arvien krāja prasmes, un karjeras turpinājumā Pētersonu uzaicināja spēlēt Islandes klubā. Vēlāk jau pēc Latvijas izlasē aizvadītām 40 spēlēm viņš pieņēma arī Ziemeļvalsts pilsonību. Pirms lēmuma kļūt par Islandes pilsoni Pētersons lūdzis Kazenieka padomu, taču treneris ieteicis handbolistam lēmumu par savu nākotni pieņemt pašam.
Latvijā sākot nodarboties handbolā, var sasniegt augstākos mērķus, uzskata Kazenieks. Viņš uzsvēra, ka Latvijas handbolā arī tagad ir interesanti jauni spēlētāji, kuru nākotne būs atkarīga no viņiem pašiem un vēl jo vairāk no treneriem.
Rīgā dzimušais Pētersons ar Islandes izlasi izcīnīja sudraba medaļu Pekinas olimpiskajās spēlēs. Klubu līmenī viņš spēlē Vācijas handbola Bundeslīgā.
