Sporta ziņas

Sacensības peldēšanā “Rīgas sprints”

Sporta ziņas

Sacensības peldēšanā “Rīgas sprints”. Daniils Bobrovs

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Krievu vingrotājas pilsonības sāga: politiķi iešauj kājā sev un valstij

Pilsonība par īpašiem nopelniem sportistiem avansā: vēl viens čiks arī mākslas vingrošanā

Ar troksni karjeru noslēgusi mākslas vingrošanā Latviju pārstāvējusī Jeļizaveta Polstjanaja. Nevēlēšanās atteikties no dubultpilsonības ar Krieviju atstāja viņu bez valsts finansējuma, un  iepriekš Latvijas pasi par īpašiem nopelniem avansā ieguvusī sportiste 19 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.

ĪSUMĀ:

  • Jeļizaveta Polstjanaja Latvijas pilsonību saņēma 15 gadu vecumā par īpašiem nopelniem valsts labā
  • Citu sporta veidu pārstāvji Latvijas Vingrošanas federācijā jautā recepti pilsonības iegūšanai ārzemju sportistiem
  • Vingrošanas federācijā uzteic Polstjanajas ieguldījumu, pārdzīvo sportistes kritiku Latvijai medijos Krievijā
  • Par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonību saņēmušie sportisti savu vārdu vēsturē nav ierakstījuši 
  • Interese par sportistu naturalizēšanu kā ceļu uz panākumiem arvien saglabājas

Polstjanaja pie Latvijas pases tika ar Saeimas lēmumu. Rekomendācijas vēstules rakstīja Latvijas Vingrošanas federācijas tālaika prezidents Jānis Čakstiņš, Rīgas domes Sporta pārvaldes priekšniece Dina Vīksna un Tautas sporta asociācijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. 2018. gada 26. aprīlī 12. Saeima nolēma, ka tobrīd 15 gadus vecajai sportistei pilsonība piešķirama par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Par balsoja 70 deputāti, pret – tikai Rihards Kols un Edvīns Šnore, abi no Nacionālās apvienības.

Polstjanaja 2020. gadā tika iekļauta Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV). Trīs gadu laikā viņa no LOV saņēma vairāk nekā 15 tūkstošus eiro, kas nav milzīga summa, taču būtiskāks šajā gadījumā ir precedents.

Latvijas Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre Natālija Prokofjeva Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka no viņas 

citu federāciju pārstāvji vēlas izdibināt recepti, kā Saeimas līmenī panākt labvēlīgu lēmumu citu valstu sportistu naturalizēšanai.

Prokofjeva paskaidroja, ka situācija izvērtās Polstjanajai sarežģīta, bet sportiste deva noteiktu ieguldījumu Latvijas atpazīstamībai mākslas vingrošanā. 

"Protams, viņai [Polstjanajai] tas ir ļoti grūti. Visa viņas dzīve, draugi, ģimene ir tur – Krievijā," teica Prokofjeva. "Viņa brauca šeit trenēties, pārstāvēt Latviju ļoti labā līmenī. Tagad mēs kā mākslas vingrotāji esam atpazīstami, pateicoties arī viņai."

Polstjanajas latviskošanā Prokofjeva gan neiesaistījās, taču ļoti sāpīgi pārdzīvo vingrotājas intervijas Krievijas medijiem, kurās kritizēta Vingrošanas federācija un Latvija kopumā.

"Jā, tas nav skaisti no viņas [Polstjanajas] puses. Mēs kā federācija, es domāju, darījām labu viņai," uzsvēra Prokofjeva. "Es piedzimu šeit [Latvijā], bet pilsonību dabūju caur naturalizāciju ar savām valodas zināšanām. Es valodu nezinu perfekti, bet es cenšos. Cenšos runāt, cenšos izdarīt kaut ko labu. No viņas puses tas nav skaisti."

Prokofjeva uzskata, ka

Polstjanajas precedentam būtu jākalpo par mācību visai Latvijas sporta sabiedrībai.

Proti, ka pilsonību nevar dāvāt par īpašiem nopelniem – tā ir jāiegūst valstī noteiktajā naturalizācijas kārtībā.

Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Olimpiskajā komitejā.

"Latvijas Olimpiskā komiteja nav aicinājusi un neplāno aicināt sportistiem piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. LOK neatbalsta šāda veida rīcību, jo uzskata, ka sportistiem Latvijas pilsonība ir jāiegūst pastāvošajā pilsonības iegūšanas kārtībā," pavēstīja LOK Komunikācijas dienesta vadītāja Dace Gulbe. "Lai kļūtu par Latvijas pilsoni, sportistam ar savām Latvijas valodas, vēstures un kultūras zināšanām jādemonstrē lojalitāte savai valstij un gatavība nest Latvijas vārdu pasaulē kā valsts patriotam."

Polstjanaja dzīvi turpina Krievijā un ir pievērsusies bērnu trenēšanai sporta klubā "Spartak".

Latvijas pilsonību Polstjanaja saglabā, tāpēc varēs ceļot kā Eiropas Savienības pilsone.

Pilsonību atņemt var gadījumos, kad persona aicina uz vardarbīgu valsts varas gāšanu vai arī dienē citas valsts bruņotajos spēkos.

Ar pilsonību piešķiršanu sportistiem par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeimai nav diez ko sekmējies.

Uzskatāmākie piemēri ir futbolisti Andrejs Kostjuks un Ivans Sputajs, kuri karjeru jau noslēguši, Latvijas pieaugušo izlasē tā arī neaizvadot nevienu spēli. Tāpat basketbolista Troja Ostlera un futbolista Kristiana Toresa naturalizēšana izrādījās šāvieni ar tukšām patronām.

Ostlera gadījumā Saeimas deputāti lēmumu par pilsonības piešķiršanu pamatoja ar to, ka Latvijas basketbola izlasei šādi tikšot sekmēta kvalificēšanās 2004. gada Atēnu olimpiskajām spēlēm. Realitātē 2003. gada Eiropas čempionātā basketbolā Latvija ar Ostleru ierindā zaudēja visās spēlēs, bet spēlētājs uz turnīru ieradās vājā fiziskā kondīcijā un bez sevišķas motivācijas.

Savukārt argentīnietim Toresam rekomendācijas vēstules 2016. gadā uzrakstīja gan tālaika Liepājas mērs Uldis Sesks, gan izlases galvenais treneris Marians Pahars un Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Pahars un Mežeckis Saeimas deputātiem skaidroja, ka, piešķirot pilsonību Toresam, tiks veicinātas jau tā ļoti labās izredzes pirmo reizi tikt uz Pasaules kausa finālturnīru, jo kvalifikācijas grupa esot Latvijai ļoti parocīga. Realitātē Latvija spēja uzveikt tikai Andoru, bet Toress visā kvalifikācijas ciklā laukumā izgāja tikai divās spēlēs.

Neskatoties uz negatīvo pieredzi, runas par Latvijas sporta apcirkņu papildināšanu ar citu valstu sportistiem kuluāros arvien uzbango ik pa laikam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti