Pērn Tokijas olimpiskajās spēlēs Plēsnieks izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 109 kilogramiem. Lai gan daži kilogrami var nešķist kas ļoti būtisks, svarcelšanā katram gramam ir ļoti liela nozīme. Karjerā pirmajās olimpiskajās spēlēs pirms 10 gadiem Londonā 2012. gadā Artūrs startēja svara kategorijā līdz 105 kilogramiem.
Jaunajā svara kategorijā Artūram jāsamazina savs svars, bet labāko rezultātu viņš vēlētos saglabāt līdzšinējo. Treniņu diena Artūram parasti sākas ar pusstundu garu rīta rosmi. Dienas gaitā seko divi pusotru līdz divas stundas gari treniņi, taču pārējā laikā viņš prātu pārslēdz uz citām nodarbēm.
"Es dzīvoju arī citu dzīvi, ne tikai sportā, jo esi ģimenē un ir arī citas darīšanas. Es arī trenēju divas grupas, līdz ar to sanāk bišķi padomāt arī par citām lietām."
Plēsnieks zina, cikos jāierodas zālē, cik laika aizņems iesildīšanās un viss pārējais process, lai noskaņotos tieši galvenajam vingrinājumam. Sākumā Artūrs izpilda trīs iesildošos vingrinājumus. Pietupienos viņš iet līdz 170 kilogramiem, un saka, ka tas nav nemaz tik daudz, bet pietiekami, lai iesildītu kājas.
Treniņu rekordi Plēsniekam ir pietupšanās ar 270 kilogramiem uz krūtīm un 310 kilogramiem uz muguras.
Trešais vingrinājums sastāv no trim elementiem – raušana no zemes, spiešana no muguras divas reizes un divi pietupieni.
Treniņa galvenā daļa šoreiz ir raušana no plintīm jeb nelieliem paaugstinājumiem, uz kuriem balstās stieņa svaru ripas. Artūrs sāk ar 70 kilogramiem, vēlāk svars tiek kāpināts līdz 100, 120, 130, 140 un, ja pašsajūta ļauj, arī 150 kilogramiem.
"Jācenšas visus svarus [celt] vienādi. Ja celsi tikai lielus svarus ar lielāku atdevi, bet uz mazajiem, tādiem kā 120 [kilogrami], nedaudz tā pavirši, tad tehnika sāks klibot. Kaut kur nepiestrādā, kaut ko nokavē, kaut kur bišķi nosačko, vai tavs ķermenis vienkārši neizdara līdz galam, kaut arī tu it kā domā par to, bet pats to nepaveic. Tad tas viss sakrājas un var iespaidot nākamos treniņus un nākotnē vienkārši rezultāts neies," paskaidroja svarcēlājs.
Pašsajūta šoreiz ļauj plānoto darbu paveikt līdz galam. Uz stieņa ir 150 kilogrami, kaut gan Artūrs jau ir noguris. Visbeidzot galvenais dienas uzdevums ir aiz muguras, taču vēl atlikuši divi vingrinājumi ar stieni. Nedēļas beigās viņam gribas vairāk darboties ar lielākiem svariem.
Vilkmes vingrinājumā Artūrs tiek līdz 190 kilogramiem un rēķinās, ka nedrīkst dot sev atlaides, ja grib visu laiku būt līderos.
Pēdējais vingrinājums ar stieni treniņā vēl ir spiešana no krūtīm. Nogurums ir sakrājies, bet treniņu Plēsnieks uzskata par izdevušos, jo nebija plānojis, ka viss izdosies tik pārliecinoši arī ar lielākajiem svariem.
Četras stundas pēc treniņa Plēsnieks būs atpakaļ treniņu zālē, un tā sešas dienas nedēļā. Kad treniņā izdodas atdeve uz simt procentiem vai pat vairāk, Artūram nākamajās dienās ir patīkamāk strādāt, jo paveikts labs darbs.
