Baltkrievijā dzimušais Ļesuns 2009. gadā kļuva par Krievijas pilsoni un lepojās pārstāvēt valsti, ar kuru jutās sirdī saistīts. Tomēr 22. februārī 33 gadus vecais pieccīņnieks nolēma Krieviju vairs nepārstāvēt un pievērsās ar sportu tieši nesaistītam darbam. Ļesuns savu rīcību nosauca par impulsīvu, jo neviens viņam nepiedāvāja pārcelties uz ārzemēm, un atteikums pārstāvēt Krieviju praktiski nozīmē sportista karjeras beigas.
Ļesuns ir viens no retajiem Krievijas sportistiem, kas iebilst pret karu Ukrainā, turklāt atsakoties turpmāk pārstāvēt savu valsti.
"Es pametu sportu 22. februārī un divas dienas vēlāk visi notikumi [Ukrainā] sākās," pastāstīja Ļesuns. "Ko es jutu? Teikt, ka biju šokēts, nozīmētu nepateikt neko. Sapratu, ka pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš."
Liela daļa Krievijas sportistu ir pieraduši paši nedomāt, jo pat vissīkākajās lietās viņiem visu pasaka priekšā. Ļesuns neslēpj, ka jūtas bezspēcīgs, un īpaši necer, ka viņa paraugam Krievijas sportā sekos citi.
"Krievijas sportā cilvēki ir kā rīki. Propagandas rīki," teica Ļesuns. "Neviens nedomā, kā viņu rīcība ietekmēs citu dzīvi. Neviens nedomā, ka viņu rīcības dēļ dzīvību zaudēs meitenes un zēni, sievietes un vīrieši, vecāki cilvēki. Man diemžēl jāatzīst, ka Krievijas sportisti situāciju nevar ietekmēt. Un daudzi no viņiem pat nesaprot, kas notiek."
Ļesuns atgādināja, ka Krievijā par režīmam netīkamiem izteikumiem draud ilgs cietumsods. Tādēļ arī sportā reti kurš uzdrošinās paust valsts varas vēstījumam neatbilstošu viedokli par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā.
"Situācija Krievijā ir ļoti smaga. Ja iepriekš par dalību publiskā pretkara protestā jūs varēja ieslodzīt uz 15 diennaktīm, tagad tas ir līdz trim gadiem. Pat 15 gadiem par atsevišķiem protesta veidiem," atgādināja Ļesuns.
Vairums Krievijas sportistu, kas neatbalsta karu, publiski to neteiks, lai neapdraudētu savu un tuvinieku drošību. Vieni no retajiem pēc Krievijai noteiktajām sankcijām var turpināt startēt tenisisti, tiesa, bez tiesībām uz savas valsts pārstāvēšanu. Tenisisti Andrejs Rubļovs un Daniils Medvedevs publiski iestājās par mieru, nenosaucot vārdā Ukrainas notikumus, taču tas notika vēl pirms Krievijā pieņemtajām izmaiņām likumos, kas par "viltus ziņām" ļauj iesēdināt cietumā uz 15 gadiem.
