Līdz ar Ogres trikotāžas kombināta darbības norietu 80. gadu nogalē savu funkciju beidza pildīt arī Ogres pilsētas centrā izbūvētais ūdenstornis, kas apgādāja ogrēniešus ar dzeramo ūdeni. Tagad pašvaldība saredz iespējas torni pārveidot par kāpšanas sienu, un veikti jau priekšizpētes darbi.
"Tur tālāk mēs redzam – ir tas mazākais betona grods, tur dziļums ir ap četri metri, tur varētu attīrīt un arī uztaisīt mazāku aktivitāšu sienu mazākajiem klinšu kāpējiem. Šeit noteikti jau būs ļoti liela. Tornis varētu būt orientējoši 18–20 metri augstumā," rādīja Ogres novada pašvaldības pārstāvis Pēteris Āboliņš.
"Pēc apjoma tas viennozīmīgi ir lielākais projekts, kāds varētu būt Latvijā.
Vidēji lielās kāpšanas sienas, teiksim, Ventspilī ir vidēji 200 kvadrātmetri, tad šeit ir 1175. Piecas reizes lielāka. Uz šīs sienas varētu arī normālas sacensības beidzot rīkot,"
uzsvēra Latvijas Alpīnistu savienības prezidents Normunds Reinbergs.
Viņš arī norādīja, ka svarīgi ir pašvaldībai izvērtēt, kas apsaimniekos objektu. Viens no variantiem ir to deleģēt kādam uzņēmējam konkursa kārtībā. Turklāt kāpšanas sports ir kļuvis par olimpisko sporta veidu un būs iekļauts arī 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. Līdz ar to vēl aktuālāks ir jautājums par atbilstošas infrastruktūras izveidošanu profesionāliem treniņiem, jo sporta veids arī Latvijā kļūst arvien populārāks.
"Cilvēki liek arī mājās vienkārši bērniem sienas. Paskatieties, jebkurā rotaļu laukumā ir kāpšanas siena, agrāk nekas tāds nebija," norādīja Reinbergs.
Gada sākumā pašvaldība organizēja Ogres iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par torņa tālāko likteni – nojaukt vai veidot kā kāpšanas sienu. Lielāka daļa ogrēniešu atbalstīja ieceri to attīstīt kā aktīvās atpūtas vietu.
Latvijā šobrīd ir izveidotas vairāk nekā 50 profesionālas kāpšanas sienas. Vidēji sacensībās piedalās līdz 300 kāpēju.
