Rolsroisi, jahtas, privātās lidmašīnas, un bagāts esi, ja tev pieder virs 500 miljoniem, bet visu mērķis ir kļūt par miljardieri – apmēram tā Raimonds iezīmē līdzšinējo mērogu. Šo dzīves posmu viņš ir noslēdzis, arī pandēmija palīdzēja pieņemt lēmumu atgriezties uz palikšanu.
Boksa klubā ir arī viņa paša radītie portreti – Muhameds Ali, Raimonds Pauls, kuram par godu viņš ticis pie vārda.
Gleznošanai un arī saksofonam gan kādu laiku nāksies pagaidīt – jaunā ceļa sākums Raimondam prasa visu laiku.
Viņš 25 dienās strādājis no deviņiem rītā līdz pusnaktij – talkā nācis dienesta rūdījums un draugi. Viens palīdzējis izflīzēt dušas telpu, cits nosponsorējis boksa zāles segumu. Vēl remonta stadijā ir trīs telpas, kur plānoti dzelži spēka vingrinājumiem, trenažieri izturībai, arī viss lokanībai.
Jau bērnībā bokss Raimondu saistīja, un viņš dara savu sirdslietu, gūstot gandarījumu no pirmajiem rezultātiem. Raimonds uzsver, ka mūzikā sākumā jāspēlē gammas un sportā tāpat jāsāk no pamatiem. Kad sāk izdoties, ir liels gandarījums.
"Pagaidām esmu administrators, apkopējs, galdnieks, krāsotājs un treneris," savu lomu boksa klubā raksturoja Šņepsts. "Kaut kas ir jāatstāj aiz sevis, kaut kas jārada. Tikai tad gūsti baudu, ja aiz tevis kaut kas paliek. Man atpakaļceļa vairāk nav, esmu uzņēmies atbildības nastu un vilkšu līdz brīdim, kamēr atradīšu sev labu asistentu. Tad varēšu nedaudz atslābt. Gadus piecus, varbūt 10 nesanāks brīvi uzelpot un atvaļinājumus nevarēšu sev pa diviem, trim mēnešiem taisīt."
Gandrīz divdesmit gadus pirms došanās uz Monako Raimonds dienēja pretterorisma vienībā "Omega".
Tajā laikā 13. raunds viņam bija ikdiena. Piemēram, jāveic 50 kilometru pārgājiens ar uzdevumiem un galā gaida helikopters. Sasniedzot finišu, izrādās, ka helikopters it kā salūzis un visiem kopā jāpaspēj uz autobusu vēl 20 kilometrus tālāk.
Bijušās linu fabrikas angāra nojumi tās īpašnieks Raimondam izīrējis par vienu eiro gadā. Darītāji notic darītājiem, un jaunieši ir gatavi viņiem sekot. Pašlaik pie Raimonda trīs treniņu grupās trenējas 40 bērni un jaunieši. Aiz muguras jau pirmās audzēkņu ugunskristības ringā, un viņš saka, ka nebija jāviļas. Treneris ir gatavs vilkt savus audzēkņus arī tad, ja kādam kur paslīdēs kāja.
Raimonds ir atjaunojis savu trenera sertifikātu, kas viņam pienākas kā Sporta akadēmijas absolventam.
Arī padomu citiem treneriem viņš nekautrējas lūgt. Sākot trenera darbu 50 gadu vecumā, ir jāpaspēj daudz, tomēr viņš apzinās, ka dzīves pieredze ļauj dot audzēkņiem pietiekami daudz.
