“Laikam es esmu drīzāk dzīves baudītāja un instruktore,” tā sevi raksturo Grickeviča, norādot, ka par profesionālu sportisti viņu nevarot dēvēt, jo viņa ar šo nodarbošanos nepelna naudu. Profesionālu nirēju pasaulē esot maz, un viņa varētu pretendēt par tādu kļūt tikai tad, ja uzstādīs kādu pasaules rekordu.
Ar niršanu Grickeviča sāka nodarboties netīšām. Nokļuvusi netīšām Ēģiptē, viņa tur “aizķērās” sešus gadus un iepazina Dahabas labākās niršanas vietas.
“Zem ūdens laikam es beidzot varu būt tieši tas, kas es esmu patiesībā, bez maskām,” par iemesliem, kādēļ izvēlēts šāds sports, atklāja Beata, piebilstot, ka viņa nebaidās no ūdens, bet to respektē.
Ar niršanu nodarbojas arī viņas mazā meitiņa, kura jau paziņojusi, ka vēlas būt labāka par māti un iegūt vairāk medaļu.
Tuvāko divu gadu laikā Beata turpinās strādāt ar sevi, attīstīties, lai tiktu pie kārotā mērķa – ienirt 100 metru dziļumā. Viņa atklāja, ka vidēji nirēji vienu metru pārvar vienā sekundē. 80 metru dziļumā viņa ienirusi trīs minūtēs un 15 sekundēs.
Viņas personiskais rekords, aizturot elpu, ir piecarpus minūtes. Taču Grickeviča neiesaka nodarboties ar šo sportu pašiem uz savu galvu – tas ir pietiekami bīstami, tādēļ vislabāk ar nirt sākt ar instruktoru.
