Pēc UIPM darba grupas ziņojuma organizācijas izpildkomiteja izvēlējās divus šķēršļu pārvarēšanas veidus, lai testētu to noderību jāšanas aizstāšanai. Jaunās disciplīnas iemēģināšanu paredzēts sākt pēc Pasaules kausa finālposma, kas jūnijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā.
Gala lēmums pēc jaunās disciplīnas izmēģināšanas būs jāpieņem UIPM biedriem kongresā.
Izmaiņas paredzēts ieviest pietiekami laicīgi, lai jaunā formātā sadalītu medaļas 2028. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā.
Sākotnēji Losandželosas spēļu programmā modernā pieccīņa nav iekļauta, un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs iepriekš brīdināja, ka jaunais sacensību formāts jāievieš pietiekami laicīgi, lai sporta veids saglabātu savu vietu.
Savukārt 2024. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs modernās pieccīņas disciplīnas vēl paliks nemainīgas, tiesa, sacensības stadionā risināsies jaunā 90 minūšu kompaktā formātā.
Izvēloties jāšanas disciplīnas aizstājēju, UIPM darba grupa izvērtēja 13 faktorus, konsultējoties ar sportistiem, treneriem, medijiem un mārketinga partneriem. Tiesa, vairāki modernās pieccīņas sportisti vērsās SOK, iebilstot pret atteikšanos viņu sporta veidā no jāšanas.
UIPM vēlas nodrošināt modernajai pieccīņai globālu un ilgtspējīgu atpazīstamību, pievilcību jaunatnei un dzimumu līdztiesību.
Par šķēršļu pārvarēšanas priekšrocību UIPM nosauca jaunās disciplīnas atbilstību modernās pieccīņas būtībai, pārbaudot sportistu vispusīgas prasmes. Starptautiskā federācija arī atzinīgi novērtēja sacensību kopējo izmaksu un sarežģītības samazināšanos, plašu pieejamību visur pasaulē, popularitāti visās vecuma grupās un it īpaši jauniešiem, kā arī disciplīnas dinamismu un pievilcību skatītājiem. Par šķēršļu pārvarēšanas plusu uzskata arī disciplīnai nepieciešamās infrastruktūras vienkāršību un drošību.
Jaunajai disciplīnai tāpat jāiekļaujas modernās pieccīņas koncepcijā, kas visai sacensību norisei paredz 90 minūtes vienuviet stadionā.
UIPM prezidents Klauss Šormans uzsvēra, ka šķēršļu pārvarēšanas ieviešanas nosacījumi vēl jāizstrādā līdz galam, taču modernā pieccīņa ir ieguvusi jaunu izcilu iespēju attīstībai daudzās nākamajās paaudzēs.
Lai gan modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs ir kopš 1912. gada, sporta veida zemo televīzijas reitingu dēļ tajā ieviesa arvien vairāk jauninājumu.
Līdz 1980. gadam modernās pieccīņas sacensības ilga piecas dienas, bet nākamajās trijās olimpiskajās spēlēs cīņu par medaļām satilpināja četrās dienās. Visbeidzot 1996. gadā Atlantā sacensības visās piecās disciplīnās notika vienā dienā, bet 2000. gadā Sidnejā pirmoreiz olimpiskās medaļas modernajā pieccīņā sadalīja arī sievietes.
Turpmākā optimizācijā UIPM 2008. gadā šaušanu un skriešanu apvienoja vienā disciplīnā, jauno formātu olimpiskajās spēlēs pirmo reizi ieviešot 2012. gadā. Mainīta ir arī sacensību norise, pēdējā disciplīnā - šaušanas un skriešanas kombinācijā - distancē sportistus laižot ar intervālu pēc iepriekš sasniegtajiem rezultātiem. Tas padara sacensības vieglāk saprotamas, jo sportista vieta finišā sakrīt ar viņa pozīciju kopvērtējumā. Šaušanā mazkalibra pistoli ir aizstājis lāzera ierocis.
Parīzes olimpiskajās spēlēs sekos nākamais pārmaiņu solis, jo visas sacensības paredzēts satilpināt 90 minūtēs, lai padarītu moderno pieccīņu televīzijas auditorijai vēl skatāmāku.
