Darbam ir trīs daļas- “Starts un finišs”, “Futbola tiesneša piedzīvojumi un pārdzīvojumi”, “Rakstu un pierakstu darbi un nedarbi”. “Dzīvē viss ir kā futbolā: vieni uzbrūk, otri aizsargājas, bet trešie vienkārši maisās pa kājām,”- tā tautas gudrību uz futbolu attiecinājis Miķelis Rubenis.
„Tiem, kam futbols neinteresē vai kas par futbolu ir citādi domājošie, piedāvāju izlasīt tikai satura rādītāju. Iespējams, arī viņi atradīs kādu lielākas uzmanības vērtu nodaļu,” - tā ar sev raksturīgo humora āķi piedāvā Miķelis Rubenis.
Grāmatas redaktors Andžils Remess piedāvājumu līdzdarboties Miķela Rubeņa grāmatas tapšanā uztvēris kā lielu pagodinājumu: „Milzīgs pārsteigums, ka mani [uzaicināja]…Es visu savu mūžu esmu uzskatījis Miķeli par Latvijas labāko futbola žurnālistu, kad sāku rakstīt 50.-60.gadu mijā, Miķelis man bija paraugs rakstīšanā – sāku pat tāpat veidot teikumus, mazliet kopēt… Manuprāt, grāmatā vērtīgākais ir tas, ka mēs redzam, kas notiek ārpus laukuma, ko bieži vien ne skatītāji un pat spēlētāji nezina…”
Miķelim Rubenim tik raksturīgo humora dzirksti akcentēja arī viņa amata brālis - handbola arbitrs Jānis Ķuzulis, kas labprāt aicina kolēģi un sporta karaļa aprakstnieku par iespaidiem dalīties arī Omulības klubiņa pasākumos.
„Futbolu spēlē miljoni, saprot visi, izņemot treneri un tiesnešus... Dzīvē viss ir kā futbolā: vieni uzbrūk, otri aizsargājas, bet trešie - vienkārši maisās pa kājām, tā ironiski secina grāmatas autors. Grāmatai „Kompensācijas laiks” uz vāka futbola arbitrs Rubenis ir ar svilpi mutē. Viņš atzina, ka arī futbola tiesnesim reakcijas ātrums ir noteicošais:
„Vienalga, vai tas ir basketbola, futbola vai kāds tiesnesis: ja viņš vispirms svilpj un tad domā, tas nav nekāds tiesnesis, bet cilvēks, kam ir noteikta taktika, kas jau izdomājis, kā tiesās. Lielākoties kļūdas ir, kad nokavē svilpi. Kas futbolā ir viens no galvenajiem principiem – ļaut spēlēt, neskatoties uz pārkāpumiem, izņemot huligānismu,” saka Rubenis.
„Cilvēka dzīvē kompensācijas laiks ir tikai Dievam un liktenim zināms, bet visiem pārējiem — absolūti nenojaušama laika vienība. Ja cilvēkam izdodas sasniegt un pārsniegt valstī fiksēto vidējo dzīves ilgumu, tad laiks, kas nāk pēc tam, uzskatāms par kompensācijas laiku. Un to pārtraukt ir tikai visaugstākā tiesneša — Dieva ziņā.” Tā Miķelis Rubenis filozofiski par savu grāmatu „Kompensācijas laiks” un dzīvi.
