UIPM informāciju par gaidāmajām izmaiņām avīzei nedz apstiprināja, nedz noliedza, bet pavēstīja, ka aizvadīja vairākas stratēģiskiem jautājumiem veltītas sanāksmes, un par tajās lemto informēs 4.novembrī.
Lielbritānijas sportiste Keita Alenbija, kura izcīnīja bronzas medaļu Sidnejas olimpiskajās spēlēs, uzskata, ka atteikšanās no jāšanas būtu katastrofa. "Par to ir jārunā, jo tā nav modernā pieccīņa, ja tajā nav jāšanas," teica Alenbija.
Iespējams, izmaiņas modernās pieccīņas disciplīnu sarakstā varētu būt veicinājuši notikumi Tokijas olimpiskajās spēlēs, kur vairāki zirgi atteicās lēkt pāri barjerām, bet video bija redzams, ka uz zelta medaļu pretendējusī Vācijas sportiste Annika Šleu un trenere Kima Reiznere situāciju centās atrisināt ar zirga sišanu.
Lai gan modernā pieccīņa mūsdienu olimpiskajās spēlēs ir kopš 1912.gada, sporta veida zemo reitingu dēļ tajā ievieš arvien vairāk jauninājumu. Līdz 1980.gadam modernās pieccīņas sacensības ilga piecas dienas, bet nākamajās trijās olimpiskajās spēlēs cīņu par medaļām satilpināja četrās dienās. Visbeidzot 1996.gadā Atlantā sacensības visās piecās disciplīnās notika vienā dienā, bet 2000.gadā Sidnejā pirmoreiz olimpiskās medaļas modernajā pieccīņā sadalīja arī sievietes.
Turpmākā optimizācijā UIPM 2008.gadā šaušanu un skriešanu apvienoja vienā disciplīnā, jauno formātu olimpiskajās spēlēs pirmo reizi ieviešot 2012.gadā. Mainīta ir arī sacensību norise, pēdējā disciplīnā - šaušanas un skriešanas kombinācijā - distancē sportistus laižot ar intervālu pēc iepriekš sasniegtajiem rezultātiem. Tas padara sacensības vieglāk saprotamas, jo sportista vieta finišā sakrīt ar viņa vietu kopvērtējumā.
Parīzes olimpiskajās spēlēs sekos nākamais pārmaiņu solis, jo visas sacensības paredzēts satilpināt 90 minūtēs, lai padarītu moderno pieccīņu televīzijas auditorijai vēl skatāmāku.
