Reinbergs sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka Eiropas čempionāts ir nozīmīgas sacensības jebkurā sporta veidā, tādēļ Gruzīša panākums ir pienācīgi novērtējams. Edvards Eiropas čempionātā Krievijas pilsētā Permā konkurēja ar daudzu kāpšanas sportā titulētāku un lielāku valstu sportistiem.
Gruzītis boulderinga finālā četrās zonās ar septiņiem mēģinājumiem trīs reizes sasniedza augšējo aizķeri un izcīnīja sudraba medaļu, viņam zonā kopumā 16 mēģinājumi. Iespējams, tādi termini kā topi, aizķeres, mēģinājumi un zonas plašākai sabiedrībai neko daudz neizsaka, tomēr
kāpēji cer, ka viņu sports pamazām arī Latvijā kļūs publiski atpazīstamāks.
Vai kāpšanas sportā ir nepieciešams talants, vēl zinātnieki strīdas, taču tas uzlabo izredzes gūt augstus sasniegumus, paskaidroja Reinbergs. 
"Ja ir talants plus darbs, tad būs rezultāts. Citam var būt tikai talants, bet, ja viņš nekā nedarīs, tad nekas nebūs. Savukārt citām varbūt nav talants, bet, ja izdarīs ļoti, ļoti daudz, tad arī būs rezultāts," sacīja Alpīnistu savienības prezidents.
Gruzītis pašlaik ir viens no Latvijas labākajiem kāpējiem arī pieaugušo konkurencē,
un panākumus sportā viņš ir izvirzījis sev par prioritāti. Edvards ir izvēlējies tālmācību, lai visu pakārtotu mērķim – sasniegt augstus rezultātus savā sporta veidā.
Reinbergs atzīst, ka kāpšana nav unikāla salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem, un daudzi bērni vai jaunieši pieaugušākā vecumā no aprites pazūd. Turklāt, ja esi labākais Latvijā, aizbraucot uz lielajām starptautiskajām sacensībām, seko atklāsme par sportista patieso vietu pasaulē un Eiropā.
Sacensībās Latvijā pērn kāpšanas sportā piedalījās apmēram 250 cilvēku, gan jaunieši, gan pieaugušie. Reinbergs gan piebilst, ka pērnais gads tāpat kā 2021. gads nav labākais statistikai, jo ierobežojumu dēļ pasākumu ir ļoti maz vai tie nenotiek vispār. Kāpšanā Latvijā ir apmēram 20 sacensību gadā, pārsvarā jauniešiem, un salīdzinājumā ar populārākajām sporta spēlēm tas nav daudz, bet nav arī maz ne tam vispopulārākajam sporta veidam.
Reinbergs saskata, ka izaugsme kāpšanā ir katru gadu, bet tā ir lēna. Kāpējiem gribētos, lai tas viss notiek straujāk, taču resursi ir ierobežoti.
Sporta veida attīstībai būtu jāuzlabo infrastruktūra,
jo, piemēram, ātruma kāpšanā nedz Latvijā, nedz Baltijā, nav etalona sienas, kur varētu uzstādīt pasaules rekordu, pastāstīja Reinbergs. Lai šajā disciplīnā normāli trenētos, jābrauc vismaz līdz Polijai. Var arī nedēļu pirms sacensībām to norises vietā patrenēt ātrumu, bet tas ir nepietiekami konkurencē ar citu valstu sportistiem, kas to dara ikdienā.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Reinbergs uzsver, ka unikāls sportists jeb vienradzis var parādīties jebkurā brīdī un, kad būs rezultāts, visa Latvija ar viņu leposies. Tādēļ Alpīnistu savienības prezidents uzskata par nepieciešamu visiem sporta veidiem nodrošināt vienādas iespējas pastāvēt un augt.
Ja valsts līmenī būs noteikti 10–15 prioritāri sporta veidi, tad citur vienradži, visticamāk, nevarēs izaugt.
"Ja gribēsim atbalstīt tikai augstu sasniegumu sportu, kad sportists jau ir sasniedzis rezultātu, tad, iespējams, liela daļa sportistu nemaz nenonāks līdz tam brīdim, kad varēs šo atbalstu saņemt," teica Reinbergs. "Nevaram nosmelt krējumu un atbalstīt tikai tos, kas jau kaut ko ir sasnieguši."
Pašreizējais atbalsts, kaut arī nepietiekams, ir bijis svarīgs arī Edvardam, palīdzot viņam nodrošināt iespējas piedalīties sacensībās. Edvardu atbalsta gan vecāki, gan citi avoti un piepalīdz arī sporta veida savienība. Tomēr sportistam ir jāizšķiras, kuras sacensības sezonā viņam ir vissvarīgākās, jo kopējās izmaksas arvien pārsniegtu finanšu iespējas.
Edvardam ir daudz jāstrādā, bet viņš var pretendēt uz olimpisko startu, uzsvēra Reinbergs. Turklāt olimpiskās disciplīnas kāpšanas sportā Parīzes spēlēs būs sakārtotas Latvijai pateicīgāk, un tas vairotu Edvarda izredzes.
