Iespējā veidot Rīgas maratona medaļas dizainu Kavaņiši saskata līdzību ar liktenīgu tikšanos, kad cilvēkus kopā saved nejaušība. Arī maratona medaļa pauž viņa koncepciju par saikni starp cilvēkiem, nevis valstīm.
Jūs esat arī veidojis Tokijas olimpisko spēļu medaļu dizainu. Vai olimpiskais pasauli vienojošais notikums ir radis kādu atspoguļojumu arī Rīgas maratona medaļās?
Tokijas 2020. gada olimpisko spēļu medaļu dizains atspoguļo sportistu enerģiju, triumfu un dažādību, tas ir veidots no gaismas apļa un pauž ideju, ka pasaule būs vienota aplī. “Rimi” Rīgas maratona medaļa atgādina apļa motīvu, jo no vārda “aplis” [ringa - lībiešu valodā] cēlies nosaukums “Rīga”, un ietver savienojuma tēlu, jo maratona maršruts ved pāri tiltiem. Man būtu prieks, ja ar šīs simboliskās medaļas starpniecību varētu nodot dizaina koncepcijas ideju Rīgas maratona dalībniekiem un visiem plašajā pasaulē, kuri to atbalsta.
Olimpiskās medaļas pasniegs laureātiem - pasaulē izcilākajiem sportistiem. Maratona medaļas saņems visi dalībnieki - vai šāds universālisma princips ir ietekmējis dizaina ideju?
Olimpiskās medaļas tiek piešķirtas tikai galvenajiem uzvarētājiem, bet es uzskatu, ka visi Rīgas maratona dalībnieki ir uzvarētāji cīņā ar sevi. Skrējiena dalībnieki iegūst lieliskus draugus un atmiņas par izaicinājumu un iedrošinājumu. Es
veidoju dizainu šai medaļai cerībā, ka tā atgādinās skrējējiem par stipru prātu, kas nekad nepadodas.
Medaļu forma ierasti ir klasiski apaļa vai gandrīz apaļa. Ko jūs domājat par mēģinājumiem veidot netradicionālas medaļu formas? Vai formu nosaka iemiesojamo vērtību kopa, vai var arī ļauties tīriem formas eksperimentiem?
Šajā medaļā gribēju vizualizēt maratona trasi, kas šķērso divus tiltus, tāpēc to mēģināju izteikt, izmantojot trīsdimensiju modeli. Es arī daudz domāju, kā attēlot to, ka pulcējas cilvēki no visas pasaules un savienojas bezgalīgi. Gribēju radīt maratona medaļu jaunam laikmetam, kurā būtu redzams, kā skrējēji šķērso tiltu starp veco un jauno, un zieda tēlu, kas vieno paaudžu sirdis. Balstoties šajā koncepcijā, nonācu pie pašreizējā medaļas izskata.
Cik svarīgs jums ir materiāls, no kā tiek veidota medaļa? Cik lielā mērā tas nodod vēstījumu?
Nav tā, ka medaļai jābūt no metāla. Atkarībā no koncepcijas to var izgatavot no stikla vai akmens. Metāli bieži tiek iegūti no rūdas un spodrināti, un tas līdzinās sportistu pūliņiem. Tokijas olimpisko spēļu medaļas ir izgatavotas tikai no otrreiz pārstrādāta metāla, kas iegūts no Japānā savu nokalpojušiem mobilajiem telefoniem un citām ierīcēm. Uzskatu, ka,
veidojot dizainu, ir ļoti svarīgi domāt arī par vidi.
Kas bija Jūsu galvenie iedvesmas avoti, radot Rīgas maratona medaļu? Kāda ir notikuma ģeogrāfiskās un kultūrvēsturiskās lokācijas ietekme uz mākslas objektu?
Rīga ir pazīstama kā “Baltijas jūras pērle”, kopš seniem laikiem tā bijusi ostas pilsēta. Uzzināju, ka tā ir pilsēta, kas atrodas uz tirdzniecības ceļa, ka vecpilsēta var lepoties ar bagātu vēsturi un skaistu kultūru un ka Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tā nu maratona cienītāji no daudzām valstīm pulcējas tik skaistā pilsētā kā Rīga. Esmu ļoti pagodināts un laimīgs par iespēju veidot Rīgas maratona medaļas dizainu. Mēģināju izprast Rīgas vēsturi.
Mans iedvesmas avots ir arī skaistā pasaule, kur cilvēki cits citu atbalsta un cits citam uzticas, neskatoties uz robežām.
Nereti visa uzmanība tiek pievērta medaļai, bet tās lentei paliek pakārtota loma. Nojaušams, ka Jums lente ir ļoti svarīga. Kāpēc?
Lente labi izceļas uz sportista sejas un tērpa fona, un, manuprāt, lentes krāsas un dizains ir svarīga sacensību tēla daļa. Rīgas maratona medaļas lentes krāsās saskatāmi divi faktori. Pirmais faktors ir vieta, tas ir, Rīga. Mani saviļņoja Rīgas fotogrāfijas, to skaistums un spilgtās krāsas, kuras pastiprina saules gaisma. Otrs faktors ir krāsu harmonija un krāsu izkārtojums, kas ietver sporta dinamiku un tā radīto eiforiju. Šos abus faktorus centos izteikt lentes krāsās.
Lente simbolizē arī Saules mūžīgo kustību un dzīvi, dievu žēlastību un siltuma un gaismas motīvu.
Un apkārt Saulei ir Ūsiņa motīvs kā dzīves talismans, tas sniedz spēku un veiksmi. Esmu pateicīgs “Rimi” Rīgas maratona vadībai par iedvesmu, kuru guvu mūsu savstarpējā saziņā. Daži [tradicionālie Latvijas] motīvi ir ļoti līdzīgi tradicionālajiem Japānas motīviem, un tas bija ļoti interesanti.
Vai Rīgas medaļas iemieso arī ko raksturīgu Japānas kultūrai, dizaina tradīcijām? Cik lielā mērā mūsdienu pasaulē saglabājas lokālās kultūras nozīmīgums?
Japāņu valodā ir vārds “ne”. Tas nozīmē liktenīgu tikšanos, kad cilvēki tiekas nejaušības dēļ. Kad man tika uzticēta Rīgas maratona medaļas dizaina veidošana, ļoti izjutu, ka tas ir nejauši un liktenīgi. Japāņu estētikā ir svarīga atkalsatikšanās dabiskās reinkarnācijas gaitā. Ticu, ka ir iespējams dizainā izpaust fundamentālo koncepciju par saikni starp cilvēkiem, nevis valstīm. Šo ideju gribu nodot ikvienam pasaulē.
Ja saprotu pareizi, Jūs iepriekš vairāk esat radījis vides dizaina elementus. Vai mazās formas darbi paver iespēju sevi izpaust kā savādāk?
Publiski izvietojamās zīmes veidotas ne tikai, lai tās saprastu vairākums ļaužu, bet arī, lai apmierinātu pastāvīgo vajadzību pēc siltuma un vēstījuma.
Manuprāt, medaļas ir vispārākā “zīme”.
Ja runājam par izmēru, man nav svarīgi, vai medaļa ir liela vai maza, es jebkurā dizainā ielieku vienādu daudzumu enerģijas. Domājot par medaļu dizainu, liela nozīme ir manai darba pieredzei. Tomēr paturu prātā, ka nevajag neko sarežģītu, lai es varētu paust to, ko vēlos izteikt visvairāk.
Kādām vērtībām, jūsuprāt, mūsdienu sabiedrībai būtu jāpievērš vislielākā uzmanība?
Mūsdienās globalizācija progresē, sakari pasaulē tiek nodibināti aizvien ātrāk un attālums starp valstīm kļūst aizvien mazāks, tāpēc rodas jaunas problēmas. Taču, atšķirībā no pagātnes, cilvēces gūtās mācības var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Vislielāko uzmanību pievēršu tam, kā mainās katra cilvēka apziņa, lai radītu pasauli, kas atzīst, ka mēs visi esam dažādi. Var teikt, ka tas atbilst olimpiskajam garam.
Kādas ir Jūsu intereses mākslas un dizaina jomā ārpus savas profesijas?
Studēju Osakas Mākslas akadēmijā abstraktās gleznošanas specialitātē, tāpēc māksla mani ļoti interesē. Ceļojot esmu iepazinis Itālijas vēsturisko mākslu un dizainu. Tagad strādāju dizaina jomā, taču
nedomāju, ka ir liela starpība starp mākslu un dizainu, ja runājam par vēstījumu radīšanu un nodošanu.
Vai jūs kā īpaši iedvesmo Osakas senā kultūrvēsture?
Osaka ir pilsēta, kurā dzīvo visvairāk ārzemnieku Japānā. Tā ir galvenokārt tāpēc, ka tur iesakņojusies ideja, ko mēs japāņu valodā dēvējam par “omoroi” (interesanti). “Omoroi” ir patiesa uzslava, kas tiek izmantota, kad atšķirības starp rasēm un tautībām ir patiesi interesantas un ir cieņa pret citiem. Apmēram pusē pamatskolu, kuras apmeklēju, mācījās Japānā dzīvojošie korejieši. Tomēr pēc tam, kad bija iegūta izpratne par savstarpējām atšķirībām, visi ar viņiem spēlējās un nebija nekādu barjeru. Domāju, ka Osakā diskriminācija pēc etniskā principa ir mazāka nekā citur Japānā, tāpēc arī Osakā ir tik atvērta mentalitāte.
Olimpiskās norises ir īpašas pirmkārt sporta pasākumos. Vai jūtat olimpiskās noskaņas arī plašāk Japānas sabiedrībā?
Olimpiskās spēles dod iespēju cilvēkiem sacensties neatkarīgi no valsts, kuru viņi pārstāv, un pilnībā nodoties sportam. Japāņiem ir vārds “va” (harmonija), tas ir ideāls pasaulei bez konfliktiem. Ja es varu to nodot no Japānas pasaulei un pasaule to saprastu, es būtu ļoti laimīgs. Dārgie Latvijas iedzīvotāji, lūdzu, pievērsiet uzmanību miera svētkiem Tokijā. “Rimi” Rīgas maratona gars ir tāds pats kā Tokijas olimpiskajām spēlēm.