Rolleru frīstailu jeb ekstrēmo skrituļslidošanu Liene iepazina pirms 19 gadiem, un joprojām tā ir viņas dzīves sastāvdaļa. Uz darbu viņa dodas ar slidām – ar tām var iekāpt vilcienā, domāt, gatavoties darba dienai. Tas esot daudz labāk, nekā iesēsties mašīnā, kurā tikai stūrē.
Lieni patiesi var dēvēt par mūsu pusē vēl mazpazīstamā sporta veida celmlauzi. Apvienojot to ar ārsta darbu, viņa spējusi ielauzties pasaules labāko slidotāju vidū. Sporta veidā, kurš no subkultūras mēģina iekļūst olimpisko sporta veidu apritē, Liene ir vienīgā no Latvijas slidotājām, kura piedalās starptautiskajās sacensībās.
Šobrīd rīdziniece var lepoties ar augsto 11. vietu "World Inline games", kas pēc būtības ir ekvivalents pasaules čempionātam. Tas viņai deva iespēju piedalīties septembra sākumā Budapeštā notiekošajās debijas pasaules urbānajās spēlēs, kurām kvalificējās vien TOP 16 labākās slidotājas.
“Ir dotas 50 sekundes, tev ir milzīgs skeitparks ar dažādām konstrukcijām, un tev ir vienkārši jāparāda pēc iespējas vairāk triku, pēc iespējas lielāka amplitūda trikiem, sarežģītība, precizitāte, slidošanas ātrums un izpildījums – cik tas smuki izskatās,” tā par sacensībām “Sporta studijai” stāsta Nulle.
Viņa atklāja, ka lielākoties topa sportistiem viņas pārstāvētajā disciplīnā slidošana ir viņu darbs, un viņi saņem par to naudu. “Man tas ir hobijs. Es par to naudu nesaņemu un pārsvarā visur braucu pa saviem līdzekļiem,” atklāj Liene.
Lienei nav noteiktu treniņu režīmu vai programmu – katrs darot, cik vēlas vai var. Tuvojoties sacensībām, vajag trenēt fizisko izturību: jāveic kardiotreniņi, jābrauc ar riteni. Minimums divas reizes nedēļā jāiet uz skeitparku, bet optimāli tas būtu divas līdz trīs reizes nedēļā. Slidojot ir ļoti ātri jāreaģē uz apkārtējo vidi. Bet tieši tāpat jau ir arī dzīvē.
