FIG kongress paredzēts 11. un 12. novembrī Stambulā, un līdz tam vēl ir pietiekami ilgs laiks, lai dalības jautājumu apspriestu LVF valdē, paskaidroja Prokofjeva. Sagaidāms, ka LVF pirms lēmuma pieņemšanas apspriedīsies arī ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), lai noskaidrotu tās nostāju.
Prokofjeva gan bažījas, ka politiski pavērsieni var nelabvēlīgi ietekmēt vingrošanā būtisku jautājumu risināšanu.
FIG kongresu sākotnēji bija paredzēts rīkot Norvēģijā, kur nacionālā federācija no organizēšanas atteicās un protestā pret agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas dalību boikotēs pasākumu arī pēc tā pārcelšanas uz Turciju. Boikotam pievienojās arī Ukraina un Igaunija, bet Polijas Vingrošanas savienība pavēstīja, ka kongresā risināmo jautājumu apspriešanā iesaistīsies tikai attālināti.
Pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā FIG sākotnēji nolēma, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti starptautiskās sacensībās drīkst piedalīties neitrālā statusā. Tomēr 7. martā FIG nostāju mainīja un Krievijas un Baltkrievijas vingrotāju dalību aizliedza.
Savukārt par Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju dalību federācijas aktivitātēs FIG prezidenta Morinari Vatanabes nostāja ir, ka viņu darbība nav saistāma ar izcelsmes valsti un ir uzskatāma par neitrālu.
