ĪSUMĀ:
- Potenciālajā Latvijas sporta veidu prioritārajā rangā sporta dejas pakāpjas uz 7. vietu.
- Latvijas Sporta deju federācijā augstos rādītājus uzskata par daudzos gados jau ierastu lietu.
- Sporta dejām drīz būs jauns statuss - 2024. gadā Parīzē gaidāma debija olimpiskajās spēlēs.
- Latvijas sporta deju vadība nesaskata vajadzību krasi izmainīt sporta veidu atbalsta sistēmu.
- Sporta dejas lepojas ar lielu dalībnieku skaitu un plašu pārstāvību Latvijā.
Jaunākajā prioritāšu rangā sporta deju augstā 7. vieta Svaru nepārsteidz, lai gan dejas nepieskaita olimpiskajiem sporta veidiem un tas ietekmē vērtējumu.
"Ja paskatāmies Latvijas Sporta federāciju padomes kritēriju tabulas, tad vismaz pēdējos 15 gadus sporta dejas vienmēr ir bijušas pirmajā desmitniekā. Tie kritēriji ir labāki vai sliktāki, pareizāki vai nepareizāki, bet turpat jau mēs esam," teica Svars. "Tā ka es nekādu brīnumu neredzu."
Kā neolimpiskam sporta veidam Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kritēriju tabulā dejām piemēro koeficientu, kas ir mazāks par 1.
Tas sporta veidu uzreiz ierindo pie citas starta līnijas, taču olimpiskais statuss sporta dejām nav nesasniedzams.
"Par olimpiskajām spēlēm tagad droši varu teikt, ka mēs ar vienu kāju tajās esam, jo breiks ir mūsu starptautiskās federācijas biedrs un breiks oficiāli 2024. gadā Parīzē ir paredzēts olimpiskajās spēlēs," pastāstīja Svars. "Breiks jau pirms diviem gadiem bija pasaules jaunatnes olimpiskajās spēlēs Buenosairesā, tā ka mēs ar vienu kāju jau esam tur."
Svars neuzskata, ka sporta veidu atbalsta sistēmu vajadzētu radikāli pārskatīt, jo "divritenis sen jau ir izgudrots".
"Tie kritēriji jau entos gadus Sporta federāciju padomē strādā. Ja varbūt tos vajag nedaudz atjaunot vai uzlabot, tad – labi, darām to," savu skatījumu atklāja Svars. "Bet diez vai vajag sagraut to veco sistēmu, kura ir izturējusi gadu pārbaudījumu."
Deju sportu Svars raksturoja kā plaši pieejamu, sākot no bērnu vecuma līdz senioriem. Latvijas čempionāti notiek visās vecuma grupās, turklāt dejas ir izplatītas visā Latvijā, gan novados, gan lielākās un mazākās pilsētās, kā arī skolās, uzsvēra LSDF valdes loceklis.
"Mums nav vajadzīgi miljoni, lai mēs būtu labi pasaulē," deju sporta pieejamību raksturoja Svars. "Mums tāpat ir labi rezultāti pasaulē. Pēdējos 20 gadus mēs rīkojam pasaules čempionātus arī Rīgā, tie vienmēr ir kupli apmeklēti, un esam pasaules deju sporta topā ar savu decembra pasākumu ”Baltic Grand Prix”. Dodiet mums tikai augstāku latiņu, mēs leksim pāri!"
LDSF apvieno 79 sporta deju klubus, bet individuālo biedru skaits pārsniedz pusotru tūkstoti.
"Tie ir dejotāji – tādi, kuri regulāri dejo oficiālās sacensībās, kuriem ir starta grāmatiņas, kuri krāj punktus, iet no klases uz klasi," paskaidroja Svars. "Mēs esam biedri visās starptautiskajās organizācijās. Starp citu, Pasaules Sporta deju federācija apvieno 91 valsti visos kontinentos. Ja kāds kaut ko nezina, paplašiniet savu redzesloku."
KONTEKSTS:
Sporta finansēšanā no valsts budžeta priekšroku iecerēts dot prioritārajiem sporta veidiem, kas vēl nav noteikti. Par nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) līdz gala lēmuma pieņemšanai vēl uzklausīs pieaicinātu ekspertu viedokli, taču IZM izstrādātajā darba variantā sporta veidi jau ir sarindoti.
IZM darba variantā izstrādātajā rangā sporta dejas iekļāva ar piebildi, ka provizoriski tās neatbilst ieejas kritērijiem jeb vismaz diviem no trim valsts noteiktajiem mērķiem prioritātes noteikšanai - iespējai gūt olimpisko medaļu, masveidībai Latvijā un nozīmīgumam pasaulē.
Gala versiju prioritāro sporta veidu noteikšanā plāno sagatavot līdz 2021. gada pavasarim. Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) ieskatā Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem. Citas amatpersonas nozarē gan sliecas uzskatīt, ka nebūs vairāk kā 10–15 prioritāro sporta veidu.
