Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš pastāstīja, ka šis ir lielākais pasākums brīvās Latvijas laikā, ko organizējusi federācija. Gan dalībnieku skaits iespaidīgs, gan arī Rīgā bija pulcējušās patiešām spēcīgas šahistes.
Partijas tiek izspēlētas uz speciāliem šaha galdiņiem. Vairāk nekā piecsimt eiro vērtajā galdiņā iebūvētās tehnoloģijas ļauj noteikt figūru atrašanās vietu un fiksēt gājienus. Tā dators spēj novērst šmaukšanos. Tāpat šī tehnoloģija ļauj sekot līdzi konkrētai partijai jebkurā pasaules malā.
“Mums katrai kārtai ir vairāki simti skatītāju,” atklāja Lavendelis, piebilstot, ka dažas partijas noskatījušies pat tūkstoši.
Par 75 tūkstošu eiro lielo balvu fondu kopumā cīnījās teju 150 Eiropas čempionāta dalībnieces – 17 no Latvijas. No pašmāju sportistēm labākais sniegums lielmeistarei Ilzei Bērziņai – 69. Vieta. 12 dienu laikā izspēlētās 11 partijas prasījušas ļoti daudz spēka.
“11 partijas – tas ir ļoti smagi,” “Sporta studijai” atzina Bērziņa. Viņai čemoionātu nācās apvienot ar darbu, brīžiem ļoti jutusi, ka nav enerģijas. Ilgākā partija bijusi sešas stundas garas, bet reti kura bijusi īsāka par četrām stundām.
Latvijā nav profesionālu šahistu. “Meitenes iet uz darbu, strādā pilnu slodzi, dažreiz pat vairāk, un brīvajos brīžos uzspēlē šahu,” atklāja Lavendelis. Taču vairāku citu valstu šahistēm tas ir maizes darbs – viņas pilnu darba dienu velta šaham. Protams, meitenes, kurām šahs ir hobijs, var uzvarēt profesionāles atsevišķās partijās, taču visa turnīra garumā tas ir praktiski nereāli – profesionālēm ir priekšrocības.
“Man gribas spēlēt šahu profesionāli,” atklāja šahiste Madara Golsta. Viņa ir gatava strādāt un darboties, lai īstenotu savu mērķi.
