Nedzirdīgi sportisti nedzird starta šāvienu, nedzird tiesneša svilpi, bet savā starpā lielākoties sazinās zīmju valodā. Tāpēc nedzirdīgo sporta spēlēs ir daudz atšķirīgu elementu, piemēram, skaņa aizstāta ar gaismas signāliem.
Trenere Mārīte Lūse sacensībām gatavo gan dzirdīgus, gan nedzirdīgus sportistus. Trenere stāsta par sagatavošanas īpatnībām: „Arī tīri fizioloģiskā ziņā, jo viņiem – vājdzirdīgajiem ir drusku traucēta koordinācija, un daudzus vingrinājumus viņiem daudz sarežģītāk izpildīt, jo viņiem tās izjūtas ir drusku savādākas.”
Latvijas nedzirdīgo sporta federācijas prezidents Varis Strazdiņš stāsta, ka nedzirdīgo olimpiskās spēles ir lielākais notikums sporta dzīvē visiem pasaules vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem. Pirmo reizi tās sarīkoja 1924.gadā Parīzē. Arī pirmajās spēlēs piedalījās Latvijas sportists. Pašlaik aptuveni 4 tūkstoši sportistu no 80 valstīm sacenšas 19 sporta veidos.
Šogad Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā Latviju pārstāvēs 15 sportisti sešos sporta veidos: vieglatlētikā, boulingā, peldēšanā, teikvando, kalnu riteņbraukšanā un orientēšanās sportā. „Nekas šajās nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs netiek dāvināts, viss ir pašiem jāizcīna līdzvērtīgā konkurencē. Jebkuram veselam cilvēkam var gadīties, ka notiek kaut kas tāds dzīvē, ka viņš varētu piepulcētie mūsu sportistiem vai mūsu sabiedrības daļai,” stāsta Strazdiņš.
Tieši slimība - bērnībā pārciestais vidusauss iekaisums nedzirdīgo sportistu pulkam piepulcēja Māri Grēniņu. Ar labi dzirdošiem cilvēkiem viņš sazinās, pateicoties nemanāmam dzirdes aparātam, jo Māris ir vājdzirdīgs. Pirms četriem gadiem Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs Taipejā Māris izcīnīja divas zelta un divas sudraba medaļas. „Tas līmenis katru gadu ļoti aug, jo kaut kā ļoti novērtē to citas sporta valstis, daudz vairāk iegulda līdzekļus. Tur bija grandiozi, uz ielas autogrāfus prasa, kaut gan mani nepazīst. Es tur Āzijā biju daudz populārāks nekā vispār Latvijā,” norāda Latvijas sportists.
Tiesa, nav daudz vājdzirdīgo, kas līdzīgi kā Māris, spētu sazināties ar dzirdīgajiem. Piedaloties sacensībās, Māris dzirdes aparātu izņem.
Sportisti saka, ka nedzirdīgo sports un panākumi Latvijā netiek novērtēti. Rodas sajūta, ka nedzird nevis viņi, bet visi pārējie. „Es tiešām nezinu, kāpēc tas tā ir, kāpēc nedzirdīgie ir nolikti stipri pakāpi zemāk,” teic trenere Lūse.
Lai piedalītos četrgades lielākajā notikumā, sportisti lielākoties trenējušies par saviem līdzekļiem. Šogad, lai aizbrauktu uz Sofiju, 15 sportistiem un viņu treneriem valsts uz visiem piešķīrusi 25 tūkstošus latu. Vienīgais gandarījums - pērn valdības mainītie noteikumi, kas ļaus saņemt līdzvērtīgas prēmijas, ja sportisti izcīnīs medaļas.
