„Sankcijas ir naudas izteiksmē vai arī ierobežojumi piedalīties liela mēroga sacensībās, nav runa tikai par olimpiskajām spēlēm,” teica Dimants.
Sabiedrības veselības centra direktore Santa Līviņa atklāja, ka tiek strādāts pie konceptuālā ziņojuma, ar kuru viņi vērsīsies pie valdības. „Ziņojumu plānojam skatīt valdībā septembrī,” piebilda Līviņa.
Galvenā antidopinga nodaļas problēma ir tā, ka formāli tā nav neatkarīga iestāde, bet tai jābūt autonomai gan darbībās, gan finansējumā, kā to paredz pasaules antidopinga kodekss. Šo problēmu kopīgi risina Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijas, kuru ministri tikušies pagājušajā nedēļā. Lai gan pastāv vairāki scenāriji problēmas risināšanai, Veselības ministrija par labāko uzskata antidopinga biroja izveidi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka jau ir uzsākta budžeta jautājumu risināšana. „Cerams, ka Veselības ministrijai šie līdzekļi tiks piešķirti,” piebilda Severs. Viņš arī minēja, ka abām ministrijām kopā jāveic visas darbības, lai praktiski realizēt ieceres. „Laika mums nav ļoti daudz, kā zināms olimpiskās spēles jau nākamgad februārī. Negribu zīmēt drūmus scenārijus, bet attiecīgi, ja kaut kādas ekspertīzes tiek veiktas no malas, pastāv risks šajos jautājumos. ”
Arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis norādīja, ka šīs nepilnības ir steidzami jānovērš. „Ir bijuši piemēri citviet Eiropā, kad līdzīgas problēmas valstīm jāatrisina trīs mēnešu laikā” sacīja Fogelis, norādot, ka var sekot bargas sankcijas.
Pašlaik Antidopinga nodaļā strādā trīs cilvēki, kuri paši arī veic dopinga kontroles. Drīzumā viņiem pievienosies arī jurists. Tagadējais nodaļas vadītājs Dimants atzīst, ka lielākā problēma ir zemais atalgojums. Viņš februārī par darbu nodaļā pirms nodokļu nomaksas nopelnīja nedaudz vairāk par 700 eiro. Tieši šī iemesla dēļ pavisam nesen vadītāja amatu atstāja Gatis Berķis.
