LPK iepriekš cerēja līdz oktobra beigām sagaidīt īpašo ielūgumu kāda Latvijas paraolimpieša startam Sočos, taču cerības nepiepildījās. Kvalifikācijas normatīvus dalībai paraolimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti neizpildīja, tādēļ īpašie ielūgumi viņiem bija vienīgā cerība tikt uz Sočiem. Turklāt paraolimpisko ziemas sporta veidu attīstīšana izmaksā tik dārgi, ka LPK pašlaik nespēj to atļauties.
"Izskatās, ka Soči mums, diemžēl, ies secen," teica Ulmanis. "Tas saistīts arī ar finanšu iespējām. [Ziemas sporta veidos] vajag lielus ieguldījumus, ko nevaram atļauties," viņš paskaidroja.
Ulmanis gan paļaujas, ka pēdējā cerība vēl nav zudusi, un pozitīvs rezultāts varētu būt LPK prezidentes Daigas Dadzītes dalībai Starptautiskās paralimpiskās komitejas (IPC) ģenerālajā asamblejā, kas Grieķijā paredzēta novembra priekšpēdējās nedēļas nogalē. Taču LPK ģenerālsekretārs apzinās, ka cerības uz kādu īpašo ielūgumu ir ļoti minimālas.
Tuvu dalībai paraolimpiskajās spēlēs bija Latvijas kērlinga izlase, kam mazliet pietrūka, lai kvalificētos pasaules čempionātam. Ulmanis ir pārliecināts, ka Sočos Latviju cienīgi varētu pārstāvēt arī kāds kalnu slēpotājs, kuru gan nav pasaules reitinga sarakstos, tādēļ pēc kvalifikācijas rezultātiem paraolimpisko ceļazīmi viņi nesaņēma.
LPK ģenerālsekretārs ir optimistiskāk noskaņots par 2018.gada ziemas paraolimpiskajām spēlēm Pjenčanā, Dienvidkorejā, kur sacensības varētu notikt arī bobslejā un skeletonā. Ulmanis nešaubās, ka Latvija kā bobsleja un skeletona valsts spētu augstā līmenī sagatavot dalībniekus arī paraolimpiskajā sportā. Par Pjenčanas ziemas paraolimpisko spēļu programmu vēl lems pēc sacensībām Sočos.
Līdz šim pēdējoreiz Latvija ziemas paraolimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta 2006.gadā Turīnā, kur kalnu slēpotājs Māris Nimrods slalomā un milzu slalomā ierindojās tuvāk rezultātu tabulas beigu galam. Turīnā Latvija ziemas paraolimpiskajās spēlēs startēja pēc 12 gadu pārtraukuma
Sočos paraolimpiskās spēles risināsies no 7. līdz 16.martam.
