Sporta studija

Pirms olimpiskā hokeja turnīra Latvijas izlasei daudz risināmu jautājumu

Sporta studija

Latvijas karognesēji ziemas olimpiskajās spēlēs kopš 1992.gada

Finansiālie robi sporta skolu sistēmā. Intervija ar Edgaru Severu

Kur rast 3 miljonus eiro sporta skolu treneru algām? Saruna ar galveno sporta ierēdni Severu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No 37 miljoniem eiro, kas 2022. gadā valsts budžetā atvēlēti sportam, puse jeb 18,6 miljoni eiro paredzēti sporta skolām. Lai gan valsts ir pildījusi apņemšanos par dotāciju palielināšanu sporta skolu treneru atalgojumam, janvāris nācis ar nepatīkamu secinājumu, ka trūkst apmēram trīs miljoni eiro. Kāpēc tā, un vai ir iespēja kaut kur rast algām trūkstošo finansējumu, nākamnedēļ runās arī Saeimas Sporta apakškomisijā.

ĪSUMĀ:

  • Sporta skolā nauda neseko skolēnam, bet treniņu grupai
  • Vienu treniņu grupu mēdz sadalīt, lai sporta skola saņemtu vairāk naudas
  • Privāto sporta klubu audzēkņi masveidā pārnāk uz valsts finansētajām sporta skolām
  • Valsts budžets jau apstiprināts, papildu finanses var rast tikai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
  • Murjāņu Sporta ģimnāzijā varētu pārskatīt apgūstamos sporta veidus
  • Prioritāro sporta veidu noteikšana – maldīšanās džungļos

Latvijas izglītības sistēmā ir labi zināms princips, ka “nauda seko skolēnam”. Sporta skolu sistēmā tagad nauda seko nevis skolēnam, bet treniņu grupai. Līdz šim svarīgākais kritērijs, kā tika piešķirts finansējums sporta skolām, bija bērnu skaits tajās, intervijā Latvijas Televīzijas “Sporta studijai” pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. 

Sistēma ir mainīta uz likmju principu neatkarīgi no tā, cik bērnu ir vienā grupā, jo treneri strādā ar grupām. Jo augstāka kvalifikācijas grupa, jo lielāka pedagoga stundas likme. Pie šīs jaunās sistēmas esot strādāts gadu – bijušas sarunas gan ar Sporta skolu direktoru padomi, gan ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un sporta veidu federācijām. Ir skolas, kas, izmantojot jaunās sistēmas zināmas nepilnības, mākslīgi sadala daudzskaitīgākās treniņu grupas līdz minimāli pieļaujamam audzēkņu skaitam, un tādējādi iegūst finansējumu nevis par vienu grupu, bet divām. Šādas lietas ministrija pamanot un nākotnē nākšot klajā ar grozījumiem. Severs uzsvēra, ka

pēdējos gados būtiski palielinājies audzēkņu skaits sporta skolu sistēmā – nākuši klāt vairāk nekā septiņi tūkstoši audzēkņu.

2017. gads bija pēdējais, kad valsts piešķīra papildu finansējumu bērnu skaita palielinājumam. Tagad budžets sporta skolām aug tikai tik, cik pedagogu algas likme. Severs gan uzsvēra, ka jaunie sporta skolu audzēkņi neparādās “no ielas” – tie pārsvarā ir bērni, kuri līdz šim trenējušies privāto sporta klubu sektorā, bet tagad pārnāk uz valsts finansētu skolu.

Viņš kā piemēru minēja, ka pēdējo divu gadu laikā par 40% palielinājies jauno futbolistu skaits sporta skolu sistēmā. “Privātā futbola kluba audzēknis, kurš līdz šim bijis privātā klubā ar vecāku finansējumu, tagad atnāk uz valsts līdzfinansējumu un vecākam mēneša maksājums nemainās. Ko mēs esam ieguvuši? Mēs esam ieguvuši, ka, jā – valsts atbalsta privāto klubu, bet vecāks nav ieguvis finansējuma samazinājumu savā ikmēneša maksājumā. Vienlaikus tādēļ, ka sistēmā bērnu skaits ir lielāks, citiem, kur bērnu skaits nav mainījies, viņiem ir mazāks finansējums, jo tas viss ir kopējs finansējums,” paskaidroja Severs.

Risinājumus meklēs arī Saeimas apakškomisijā

Pedagogu algu jautājums, toskait sporta skolās, ir IZM prioritāte numur viens. Kā ministrija plāno rīkoties tagad, kad jāatrod papildus trīs miljoni eiro?

Zināms, ka sporta skolu dirketoru apvienības vadītāja Diāna Zaļupe noskaņota kaujinieciski un plāno vērsties gan valdībā, gan Saeimā.

“Kā šie trīs miljoni [eiro] veidojas – no nefinansētajām likmēm, kas būtu pēc atbilstošas kārtības un noteikumiem, ko mēs varētu finansēt. Bet visos Ministru kabineta noteikumos ir teikts – šie noteikumi īstenojami šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2022. gada budžets Saeimā jau apstiprināts. Tad vienīgais veids, kā papildus kaut ko lūgt un jautāt – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” paskaidroja Severs.

IZM Sporta departamenta direktors neuzskata, ka pamatalgas izmaksa ir neparedzēts gadījums. Vai IZM rosinās šādu priekšlikumu, lēmums vēl neesot pieņemts un par to diskutēs arī 1. februārī Saeimā Sporta apakškomisijā. Bijušas sarunas ar LPS, un ministrija jau piedāvājusi vairākus risinājumus, piemēram, dot tiesības pašvaldībai pārdalīt finansējumu no vienas skolas uz otru.

Murjāņu Sporta ģimnāzija – kadru kalve vai jaucama nost?

Par sporta politikas īstenošanu atbildīgais ierēdnis nepiekrīt viedoklim, ka sporta skolām trūkstošo finansējumu varētu atrast, piemēram, likvidējot Murjāņu Sporta ģimnāziju (MSĢ). Tai esot sava vieta Latvijas sporta sistēmā, taču kāda – tas esot jāpārvērtē. Šāda vērtējuma nepieciešamība iekļauta arī jaunajās Sporta politikas pamatnostādnēs, ko, iespējams, februārī apstiprinās valdībā.

“Par šo skolu vienmēr tāda interesanta lieta – kad organizējam apaļā vai kantainā galda diskusijas, visi kā viens publiski saka – Murjāņiem būt! Kad diskusija beidzas un TV kameras izslēdz gaismu, man nāk klāt un saka – Edgar, darbini buldozeru, braucam,” sacīja Severs.

IZM Sporta departamenta direktors atzīmēja, ka piemēram, jauno kamaniņbraucēju sagatavošanā Murjāņu sistēma darbojas perfekti, arī handbolā redzamas pozitīvas izmaiņas, taču citos sporta veidos šādu panākumu iztrūkst. Skolai drīzumā gaidāma akreditācija, un Severs pieļāva iespēju, ka jāpārskata sporta veidi, kādus jaunieši tajā var apgūt, lai gan federācijas, kuru sporta veidi ir pārstāvēti MSĢ sakot, ka tām “mūžam tur būs būt.”

Tikai IZM var lemt MSĢ nākotni, un tikšot rosināta, piemēram, iekšēja skolas reorganizācija, apvienojot zem vienas administrācijas un treneru sistēmas Specializēto airēšanas sporta skolu un ģimnāzijas teritoriālo struktūrvienību Jūrmalā. Iepriekš piedāvāts tās pārņemt Jūrmalas domei, taču kompromiss nav rasts, jo kūrortpilsētas vēlmes bijušas pārāk lielas un ministrijai finansiāli neizdevīgas.

Severs uzskata, ka MSĢ jābūt vienam no augstas klases sportistu sagatavošanas centriem – tādi ir arī Liepājā, Ventspilī, Limbažos un Valmierā.

Viņš atzina, ka problēma gan ir tajā, ka ne visos sporta veidos šajos centros ir valsts labākie jaunie sportisti – esot labākie pilsētā, bet ne valstī. Kā labu piemēru Severs minēja Valmieru, kur koncentrējas uz BMX. Bet, ja paskatoties, piemēram, vieglatlētiku, tad audzēkņu izaugsme un mainīgums pēdējos esot ļoti liels un rezultātu izaugsme ārpus centriem esot labāka.

Lielā sporta lielā nauda un lielās problēmas

Kā variants papildu līdzekļu rašanai bērnu un jauniešu sportam varētu būt iespēja samazināt finansējumu augstas klases sportistiem, piemēram, tiem, kuri Latviju pārstāv olimpiskajās spēlēs. Varbūt olimpiešus dāsnāk varētu atbalstīt Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kas, rīkojot spēles, labi nopelna uz sportistu rēķina?

Piemēram, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) pērn no valsts budžeta piešķirti vairāk kā seši miljoni eiro, bet no SOK tā saņēmusi tikai 721 291 eiro, un var jautāt, vai tas ir taisnīgi pret Latvijas sporta kopējo sistēmu.

“Ļoti iespējams, ka 2023. gadā valsts finansējums LOK būs vairs tikai daži simti tūkstoši eiro, ne miljoni,"

pastāstīja Severs.

No pērnā jūlija ir spēkā IZM uzstādījums sporta nozarei, ka gada laikā Latvijā jānotiek sporta organizāciju konsolidācijai un valstij nepieciešams viens partneris nevalstiskajā sektorā. Izņēmums gan ir Latvijas Paralimpiskā komiteja.

“Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm aicināsim uz ministriju LOK, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju, arī Paralimpisko komiteju un par šo visu spriedīsim,” solīja Severs, sakot kā finansēšanas kārtībā jāvieš skaidrība un nevar pieļaut ne turpmāku sporta nozares sadrumstalotību, ne dubulta finansējuma risku.

Severs cer, ka pienāks brīdis, ka sporta veidu federācijas varētu pašfinansēties. Viņš arī atzina, ka centieni noteikt prioritāros sporta veidus, kam pakārtot atbilstošu finansējumu, bija kā apmaldīšanās džungļos.

“Centienos salikt 95 sporta veidus objektīvi, neatkarīgi, pēc matemātiskām formulām pietrūka viena kritērija – veselā saprāta. Matemātiskais aprēķins dod kaut kur loģisku, bet brīžam neloģisku rezultātu, kas nekādā veidā neatspoguļo to, kā mēs redzam konkrēta sporta veida attīstību Latvijā,” atzina Severs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti