Sporta studija

Latvijas florbola saimniecībā domstarpības valsts čempionāta startā

Sporta studija

Hokejists Kārlis Čukste tuvojas maģistra grādam un turpina ceļu uz NHL

Pēteris Krastiņš - aizrautīgs sporta organizators Salas novadā

Jaunā pieeja izglītībai liek sporta skolotājam pamest darbu skolā

2018. gadā Salas vidusskolas sporta skolotājs Pēteris Krastiņš saņēma Gada balvu sportā kā labākais Latvijā. Viņš ir personība, kas aizrauj, – to varēja redzēt,  pat viņam vadot paraugstundu svešiem jauniešiem Rīgas skolā. Pēc 12 gadu darba šis ir pirmais, kad Pēteris skolā vairs nestrādā.

Pēteris Krastiņš ir viens no tiem skolotājiem, kurš nespēj pieņemt jauno pieeju mācību procesam jeb kompetenču izglītību.

Viens no iemesliem, kādēļ Krastiņš pameta darbu skolā, ir viņa uzskats, ka pamata fiziskajā  sagatavošanā prasībām pret visiem skolēniem ir jābūt vienādām. „Tajā brīdī, kad skolēns beidz 9. klasi, beidz 12. klasi, un tad, kad viņam ir vēlme iestāties, teiksim, kādā no militārajām organizācijām – tie paši zemessargi vai Aizsardzības akadēmija, vai Policijas koledža – visur pretim ir normatīvi, kur tiek prasīts konkrēts rezultāts,“ uzskata Krastiņš.

Jaunā pieeja sporta stundas vairāk redz kā intereses rosināšanu par veselīgu dzīves veidu un pamatu ielikšanu, nopietnākus treniņus atstājot ārpusskolas nodarbībām.

Pēteris Krastiņš ir lauku sporta dzīves entuziasts ar lielo burtu. Viņš strādā bērnudārzā, ir fiziskās sagatavotības treneris sporta skolā, trenē bērnus orientēšanās sportā, ir novada sporta dzīves organizators un vēl trīs reizes nedēļā vakaros sabiedriskā kārtā vada vingrošanas nodarbības Salas iedzīvotājiem.

Pēteris stāsta, cik priecīgi ir bērni, kad dodas uz skolu sacensībām citviet Latvijā. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka skolu pārlieku lielā vēlme aizstāvēt savu godu beigu beigās var bērniem var izrādīties traumatiska. Krastiņš gan ir neizpratnē –

kādēļ tad bērniem liek braukt uz mācību olimpiādēm, vai tad tās nav sacensības un tas nerada stresu?

Šajā ziņā Pēteris uzskata, ka varētu ierobežot sporta skolu audzēkņu dalību sacensībās, bet skolu sportam pateikt, ka tas nav vajadzīgs, – tas ir aplami.

Pēteris izrāda savu valstību - sporta kompleksu, kas piedzīvojis lielus atjaunošanas darbus, un viņš nekaunas, ka jaunajās telpās vēl kalpo labi uzturēti trenažieri no padomju laikiem.  Iepazīstina ar novusa komandas kodolu, kas apsaimnieko speciāli aprīkotu novusa zāli. Stāsta, ka nesen bijis Rīgā, Futbola federācijā, lai noskaidrotu, vai tā nebūtu gatava piedalīties liela sapņa realizācijā – treniņu stadiona izbūvē.

Bet parastajā skolā Pēteris vairs nestrādā. Pārmaiņas izglītības procesā viņam nāca vienlaikus ar darba piedāvājumu Jēkabpils Sporta skolā. Dilemma jaunajā izglītības koncepcijā Pēterim šķiet skolēnu vērtēšana un motivācijas veicināšana.

"Pirmajās trīs klasēs skolēnu snieguma vērtējumu izsaka aprakstoši, tālāk – ballēs. Formatīvā vērtēšana nodrošina atgriezenisko saiti starp skolotāju un skolēnu, starp skolēnu un skolēnu, šī saite ir svarīga pašam skolotājam un vecākiem,“ šādi savu nostāju paudusi „Skola2030“ vecākā eksperte veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā Inese Bautre.

"Formatīvajā vērtēšanā efektīvākais atgriezeniskas saites veids ir mutiski vai rakstiski komentāri. Tiklīdz skolēns saņem atzīmi, mācīšanās apstājas, tas arī ir spēcīgs signāls skolēnam par to, ka mācīšanās ir beigusies. Ja skolotāja patiesais nolūks ir uzlabot skolēnu sniegumu, ne tikai novērtēt, tad būtiski ir nepalikt pie rezultāta konstatācijas,“ citēta „Skola 2030“ pārstāve Līga Čakāne.

Pēteris uzskata, ka šāda pieeja skolēnam atņems motivāciju. Bet, ja būs skaidra atzīme, skaidrs vērtējums un skaidras prasības, viņam būs motivācija atnākt pēc stundām uz konsultāciju un padarboties.

Krastiņam ļoti patīk strādāt ar bērniem – aizdegt uguntiņu viņu acīs. Tagad viņš to dara ārpus skolas.

KONTEKSTS:

2020.gada 1.septembrī stājās spēkā pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 10. klasei. Jaunajā mācību saturā iecerēts, ka turpmāk mācību saturu skolās vairāk saistīs ar reālo dzīvi, mācot domāt radoši un pašiem meklēt atbildes uz skolotāju uzdotajiem jautājumiem.

Sporta stundās uzsvars no izmērāmiem normatīviem un sāncensības ir pārvirzīts aktīva un veselīga dzīvesveida ieradumu veicināšanai. Paredzēts arī attīstīt skolēnu spēju atpazīt riskantas dzīves situācijas un pieņemt lēmumu aktīvai rīcībai. 

Atzīmes vairs nebūs vienīgā noteicošā zināšanu mēraukla. Izglītības eksperti uzskata, ka atzīme nesniedz pietiekamu informāciju par to, kā tieši pietrūcis, lai vērtējums būtu labāks. 

Ar izglītības reformu saistītie grozījumi paredz, ka 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejā ievieš no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sports
Sports
Jaunākie
Interesanti