Šobrīd Kristaps vien dažas dienas mēnesī ir Latvijā, kad sevi parāda arī kā treneris. “Es nekad neesmu fanojis par trenera lomu,” “Sporta studijai” norāda Neretnieks, taču piebilst, ka pēdējos gados audzēkņu kļūst aizvien vairāk.
Neretnieks sasniedzis līmeni, kad vairākas reizes gadā ir iespējams piedalīties prestižās “Grand Prix” piecu zvaigžņu sacensībās. Tomēr lielākoties viņš startē mazāk nozīmīgās sacensībās Austrumeiropā un ļoti bieži iekļūst labāko trijniekā.
Par uzvarām ir arī naudas balvas, taču tās tiek zirga īpašniekam, kurš sedz izdevumus. Ja kaut kas paliekot pāri, tad arī jātnieks saņem nelielu daļu. Neretnieks uzsver, ka cilvēki nesaprot, cik daudz tiek ieguldīts jāšanas sportā. Komandai ir jādzīvo, jāēd, jānokļūst sacensību vietās, arī zirgs ēd, viņam nepieciešami osteopāti, masāžas un veterinārārstu pārbaudes. Latvietim tas ir neiespējami. “Viens pats es neko nevaru izdarīt – tas ir pārāk dārgi,” atklāj Neretnieks, piebilstot, ka cenšas uzvarēt sacensībās, lai nosegtu daļu no izdevumiem.
Neretnieka rīcībā ir septiņi zirgi, taču 1,5 metrus augstus šķēršļus spēj pārvarēt vien divi no tiem. Bet augstākos 1,60 metru maršrutus spēj veikt tikai zirgs Moon Ray. Šis zirgs, kā atklāj Kristaps, ja būtu jauns, varētu maksāt miljonu, taču šobrīd viņam spēka gadi jau iet uz otru pusi, un neviens lielu naudu nebūtu gatavs maksāt.
Neviens no septiņiem zirgiem nepieder Kristapam. Īpašnieki pārsvarā ir ārzemnieki. Moon Ray pieder latvietim, taču saimnieks jau vairākus gadus dzīvojot Čehijā. Zirga īpašnieks veido komandu, un komanda mēģina gūt labus rezultātus, lai uzlabotu reitingu un tiktu pie dalības prestižākās sacensībās.
Neretnieks ar Moon Ray šobrīd ir ļoti labā pozīcijā, lai iekļūtu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šāds panākums ne tām bagātākajām valstīm ir liels retums, tādēļ Kristaps ļoti augstu vērtē šādu iespēju un nevēlas to laist garām.
