Latvijas florbola un handbola čempionāti koronavīrusa krīzes dēļ ir apturēti jau gandrīz trīs mēnešus, komandām sarežģītajos apstākļos meklējot risinājumus, kā uzturēt fizisko gatavību. Pretstatā citām sporta spēlēm, handbols un florbols Latvijā ir izteikti reģionāli sporta veidi, līdz ar to komandu finansiālā rocība neļauj spēlētājiem būt profesionāļiem, proti, tikai ar sportu pelnīt iztiku.
Tomēr plānots, ka vismaz handbola čempionāts atsāksies jau janvāra pēdējā nedēļas nogalē. Līdz turnīra apturēšanai līderpozīcijās bija izrāvusies komanda Dobeles "Tenax" un vienības galvenais treneris Sandris Veršakovs atzīst, ka arī pārtraukuma laikā dobelniekiem bija dažas priekšrocības.
"Tenax" paveicās, ka komanda pērnā gada nogalē drīkstēja trenēties, jo pirms Jaungada gatavojas spēlēm Eiropas kausa izcīņā pret Sanktpēterburgas "Ņeva". Vēlāk daļa komandas handbolistu varēja trenēties kā izlases kandidāti, bet citi turpināja gatavoties individuāli.
Viens no iemesliem, kāpēc handbols var atgriezties, ir valdības lēmums treniņos un spēlēs atļaut piedalīties arī nepilngadīgiem junioru izlašu spēlētājiem.
Handbola komandās šādu spēlētāju ir daudz, tāpēc viņu nepiedalīšanās izjauktu gan treniņu darbu, gan sastāvu spēlēm. Latvijas handbola klubi arī pratuši sakārtot jautājumu par profesionālajiem līgumiem, kas ir viens no noteikumiem sportista dalībai treniņos un spēlēs.
Kamēr Dobelē treniņu darbs vairāk vai mazāk notika normāli, citiem klubiem bija jāizlīdzas, kā nu katrs māk. Vaiņodes komandas treneris Zigmunds Mickus atzina, ka neatlika nekas cits, kā vien strādāt katram individuāli.
"Praktiski esam strādājuši tikai individuāli," teica Mickus. "Trenēsimies nopietnāk no pirmdienas [25.janvāra] vai trenēsimies laukā, bet katrā ziņā trenēsimies un gatavosimies spēlēm. Bet ne agrāk kā 6.februārī esam gatavi spēlēt."
Atsākoties handbolam, pēdējie savu plānoto sezonu nevar turpināt florbolisti.
Turklāt viņiem šobrīd arī nav gaisma tuneļa galā, jo nav nosprausts pat aptuvens sezonas atsākšanās laiks. Zināms tikai tas, ka sezona jebkurā gadījumā tiks izspēlēta līdz galam. Florbola virslīgā pieeja treniņiem ir dažāda un spēlētāji ir noguruši no ilgstošās neziņas, pastāstīja Cēsu "Lekrings" pārstāvis Artis Malkavs.
Līdz Ziemassvētkiem "Lekrings" trenējās trīsreiz nedēļā ārā un pēc individuālas programmas, bet kopš tā laika kopīgās darbībās ir pauze. "Kopā vairs nesanākam, kamēr nebūs kāds galapunkts nolikts. Strādājam tikai individuāli, puišiem ir individuāli plāni un viņi sūta trenerim atskaites," pastāstīja Malkavs.
Kamēr Cēsīs darbs notiek tikai individuāli, atsevišķas komandas, piemēram, pēdējie Latvijas čempioni 2019. gadā - Lielvārdes komanda - visus šos trīs mēnešus joprojām sanāk kopā uz treniņiem mazās grupās āra apstākļos. Lielvārdiešu galvenais treneris Kaspars Kreimanis norādīja, ka šobrīd vēl lielāka loma ir treneru psihologu prasmēm, atrodot veidus, kā spēlētājos radīt mērķa sajūtu.
Ikdienā ir jāspēj pielāgoties situācijai arī treniņu jomā,
uzsvēra Kreimanis. Līdz decembra sākumam komanda vienu reizi nedēļā vēl izmantoja trenažieru zāli, bet tagad tikai divreiz nedēļā trenējas ārā, ja laikapstākļi ļauj.
"Janvārī visu laiku atliek, atliek atliek. Motivācija ik pa brīdim jāmēģina [spēlētājiem] izstāstīt, kad [sezonu] atsāks, tad nebūs vairs laika fiziskās bāzes ielikšanai. Tad būs jāvelta daudz laika [darbam ar] nūjām un laukumā," uzsvēra Kreimanis.
Florbolistiem kā vienīgajiem Latvijas augstāko līgu pārstāvjiem vēl vismaz pāris nedēļas neatliks nekas cits, kā vien trenēties, cerot uz epidemioloģiskās situācijas uzlabojumiem, kas ļautu sacensties arī šajā pusprofesionālajā, bet reģionos ļoti populārajā sporta veidā.
