Pašlaik lielākais drauds dopinga jomā ir aizliegto vielu lietošana mikrodevās, kas izrādījusies ļoti efektīva rezultātu uzlabošanai. Steroīdi vai skābekļa piesaistītājs asinīs EPO minimālās devās ir ļoti grūti atklājams, tajā pašā laikā nodrošina dopinga lietotāju gribēto efektu, pastāstīja Sožī.
"Tour de France" 2006.gadā uzvarējušais un vēlāk par dopingu diskvalificētais Floids Lendiss lietoja steroīdu, kas sportā tiek izmantots vēl arvien. Ja Lendiss aizliegtās vielas lietošanā nebūtu pieļāvis kļūdu, dopinga kontrole neko nespētu atklāt, atzina Sožī, kurš tagad vada antidopinga pētījumu centru Lozannas universitātē.
Savukārt gēnu dopingu Sožī salīdzināja ar jūras briesmoni, kas var nodarīt lielu postu, bet kuru vēl neviens nav redzējis. Mediķi jau gadiem ilgi cenšas ar pacienta organismā ievadītu gēnu palīdzību uzlabot muskuļu atjaunošanās spējas, tomēr panākumi pagaidām ir pieticīgi, ko apliecina grūtības slimu bērnu ārstēšanā ar šādu metodi. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka gēnu dopinga ieviešanā sekmes varētu būtiski atšķirties, paskaidroja Sožī.
"Gēnu terapijai medicīnas jomā ir grūti ieņemt savu vietu, jo tā ir ļoti komplicēta," sacīja speciālists.
Pašlaik nav uzticamu metožu, kas varētu atklāt gēnu dopinga izmantošanu, tomēr Sožī par ļoti svarīgu nosauca sportista bioloģiskās pases ieviešanu. Viņš arī uzskata, ka pārāk daudz privātu laboratoriju ir akreditētas antidopinga analīžu veikšanai sporta veidu federācijām, kuru galvenais mērķis ir gūt apliecinājumu savu sportistu atbilstībai antidopinga prasībām. Viņaprāt, WADA būtu jānodrošina pietiekamas pilnvaras atsaukt akreditāciju jebkurai laboratorijai.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) jūnijā aicināja nākamgad sarīkot īpašu antidopinga samitu, kur lemtu arī par WADA pilnvaru palielināšanu.
