"Uztraukuma īsti nav, esmu pārliecināts par savām spējām," sacīja Serjogins, norādot, ka aizvadīts labs sagatavošanas posms.

Pirmo reizi kopš 2019. gada Rīgas maratonā skries ne tikai pašmāju sportisti, bet arī elites dalībnieki no pārējās pasaules. Iepriekš sacensību norisi traucējusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi.

"Tie gadi ietekmē negatīvi masveidību. Gribētos, lai tuvākajā laikā viss atjaunotos līdz tam, kas bija pirms pandēmijas," teica Serjogins.

Nākamgad Rīgā risināsies pasaules skriešanas čempionāts.

Serjogins norādīja, ka gribētos, lai tas ir masveidīgs pasākums, tāpēc cer, ka skriešana atgūs popularitāti. Lielākais iztrūkums šogad būs manāms tieši skriešanas tūristu un amatieru skaitā.

Nav noslēpums, ka pandēmija iedragājusi teju visu sporta veidu popularitāti, taču Serjogins norāda, ka Latvijā tas manāms vēl plašāk. "Pie mums ierobežojumi bija krietni vairāk nekā Spānijā, kur trenējos," teica sportists. "Teju divus gadus tautas sports bija dīkstāvē," situācijas nopietnību raksturoja Serjogins. Viņš neslēpa, ka vasarā bija pāris mēnešu atelpa no ierobežojumiem, taču tie pēc tam atkal atgriezās. "Diezgan bēdīga bija tā situācija," teica sportists.

Viņš gan piebilda, ka tagad teju visā Eiropā šobrīd liegumi un ierobežojumi ir atcelti. Serjogins gan norādīja, ka uz elites dalībnieku loku šie ierobežojumi nav atstājuši nekādu iespaidu un viņiem nav problēmu ierasties sacensībās Rīgā. "Elites sportisti nebrauc par saviem līdzekļiem," sacīja Serjogins.

Pretējā situācijā ir amatieri un sporta tūristi, uz kuriem parasti organizatori koncentrējas. Šie skrējēji šobrīd ir piesardzīgāki. "Viņi skatās politisko situāciju, viņus ietekmē degvielas cenas, biļešu cenas un citi ekonomiskie faktori, bet elites skrējējus, it īpaši no Āfrikas, tas ietekmē mazāk," paskaidroja Serjogins.

"Elites grupa būs tāda, kāda vēl nekad nav bijusi Rīgā," pauda Serjogins.

Īpaši iespaidīgs sastāvs būs pusmaratonā, kur skries arī pats Serjogins. Skrējējiem vēl pievilcīgāku šo distanci padara fakts, ka tā ir iespēja veikt nākamā gada skriešanas čempionāta trasi.

Taču novārtā nevar atstāt arī galveno disciplīnu - maratona skrējienu. Tajā arī šogad startēs izcili skrējēji. "Kopumā par elites grupu uztraukties nav pamata, tajā viss būs augstākajā līmenī," teica Serjogins.

Starp vadošajiem skrējējiem ceram ieraudzīt arī ātrākos pašmāju sportistus. "Mums ir pāris cilvēki ar pieklājīgu līmeni, tie arī šeit skries," teica Serjogins, norādot, ka visticamāk mūsu sportisti par uzvaru skrējienos gan nesacentīsies.

"Skries Jānis Višķers, arī citās distancēs būs Latvijas labākie," norādīja Serjogins.

Viņš teica, ka ir svarīgi pacīnīties ar citiem mūsu reģiona skrējējiem, jo Rīgā startēs arī viens no Igaunijas labākajiem skrējējiem. "Skaidrs, ka ar Āfrikas skrējējiem ir diezgan grūti, bet varam pacīnīties ar citiem Eiropas skrējējiem," piebilda sportists.

Serjogins pusmaratona distancē ir Latvijas rekordists ar rezultātu viena stunda, četras minūtes un 43 sekundes. Viens no viņa mērķiem ir šo rekordu labot.

"Pašsaprotami, ka gribas uzlabot savu laiku. Tas ir mērķis katrās sacensībās, kurās skrienu uz rezultātu," skaidroja Serjogins.

Sportists šobrīd ir labā fiziskā formā, tāpēc cīņa par rekordu ir salīdzinoši reāla.

Pirms pāris nedēļām Barselonā viņš desmit kilometru distancē laboja savu un valsts rekordu (29:00).

"Tas dod cerības, ka arī pusmaratona laiks varētu būt diezgan pieklājīgs," teica Serjogins. Viņš gan piebilda, ka allaž var atgadīties kas neparedzams, kas liedz sasniegt labu rezultātu, tāpēc pāragri lolot cerības nevajag.

Paralēli sportista gaitām Serjogins ir arī skriešanas treneris un Latvijas komandas vadītājs. Viņš norāda, ka ir pašsaprotami, ka sportistam ir jāstrādā, jo ar skriešanu vien iztiku nenopelnīt.

"Mēs Latvijā neesam profesionāli skrējēji, tāpēc nepieciešams papildu ienākumu avots," teica sportists.

Kā vienīgo izņēmumu Latvijas skrējēju aprindās viņš min Jeļenu Prokopčuku, kas bija profesionāla sportiste.

Līdzīgi ir arī citviet Eiropā un pasaulē, ka sportisti ir spiesti apvienot treniņus un sacensības ar darbu.

Serjogins ir priecīgs, ka var būt treneris, jo tas viņam ļauj darbu apvienot ar sirdslietu. "Man patīk redzēt, ka cilvēki ar manu palīdzību sasniedz savus mērķus," paskaidroja skrējējs. Viņš norādīja, ka tas ir gandrīz tikpat liels gandarījums, kā pašam gūt panākumus.

Lai gan trenera darbs ir sirdslieta, tas tomēr prasa daudz enerģiju un neļauj pilnībā koncentrēties saviem treniņiem.

Kamēr elites sportisti var vairākas reizes dienā trenēties, pa vidu atpūšoties, cilvēkiem, kas paralēli strādā, šāds grafiks nav iespējams.

Latvijas kopējo līmeni skriešanā Serjogins vērtē kā atbilstošu. "Ņemot vērā mūsu iedzīvotāju skaitu, platību un ģeogrāfisko novietojumu, līmenis ir tāds pats kā citām valstīm mūsu reģionā," teica Serjogins.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā kā ziemeļu valstī ir grūti trenēties visa gada garumā, jo laikapstākļi ziemā ļauj labākajā gadījumā noturēt formu, nevis progresēt.

Ik pa laikam Latvijā parādās pa kādam labam skrējējam, taču mums nav priekšnosacījumi, lai tas notiktu regulāri, uzskata Serjogins. Viņš piebilda, ka ne velti labākie Latvijas skrējēji bieži izvēlas trenēties siltākos reģionos un augstkalnē.

"Augstākā līmeņa sportistam vajag labāku klimatu un augstkalnes, un sistemātiski trenēties tādos apstākļos," paskaidroja Serjogins.

Latvijā varētu būt plašāka interese par skriešanu jauniešiem, taču liela daļa potenciālo sportistu izvēlas komandu sporta veidus, atzina Serjogins. "Konkurence starp sporta veidiem ir liela. Katrs grib to talantīgo jaunieti. Skaidrs, ka, ja jaunietis var paskriet, tad labāk to darīt ar bumbu," situāciju izklāstīja treneris. "Vieglatlētikai paliek ne tie talantīgākie, vai tādi, kas kaut kādu apstākļu dēļ nonāk vieglatlētikā."

Serjogins piebilda, ka nepieciešama kvantitāte, jo bez tās nebūs arī kvalitāte.

Skriešana ir ļoti laba tautas sporta nodarbe. Serjogins uzsvēra, ka tas ir ne tikai veselīgs hobijs, kas palīdz sevi uzturēt formā, bet arī ļauj socializēties.

"Strādājot ar amatieriem, es redzu, ka cilvēkus aizrauj tā kustība, jo sacensības notiek dažādās vietās, dažādās valstīs. Viņi paplašina savu redzesloku, paziņu loku. Tie ieguvumi ir ļoti lieli," skriešanas bonusus aprakstīja 29 gadus vecais skrējējs.

Tāpat skriešana ļauj cilvēkiem apmierināt iekšējo vēlmi sevi pierādīt.

Rīgas maratons, kas šogad veltīts Ukrainas atbalstam, 14. un 15. maijā pulcēs vairāk nekā desmit tūkstošus skrējēju no vismaz 57 valstīm. 

Svētdien risināsies galvenie notikumi, tiem tiešraidē varēs sekot LTV7 un REplay.LV