Pasaules hokeja čempionāta norise Olimpiskajam centram Rīgā devusi ļoti pozitīvu efektu. Centrā, kas kopš vasaras nes „Rimi” vārdu, futbola laukums bija morāli un fiziski novecojis, bet hokeja čempionāts deva grūdienu to nomainīt. Tiesa, pusgads bez futbola tikai vienā no divām pilna izmēra laukuma hallēm varēja būt pamatīgs trieciens bērnu un jauniešu futbolam, ja vien tas nebūtu noticis laikā, kad varēja trenēties ārā.
LFF aktīvi strādāja, lai Olimpiskajā centrā Rīgā paliktu futbols, jo varēja būt arī citādi. LFF prezidents Vadims Ļašenko atzīst, ka tā nebija viegla cīņa, bet paveicās, ka vasarā varēja trenēties ārā. Turklāt arī līgums ar Olimpisko centru beidzās maijā.
Skaidrs, ka Olimpiskajam centram un tā vadībai jādomā par iespējami izdevīgāko variantu – kādam sporta laukumam zem lielā jumta būtu vislielākā noslodze. Futbols līdz šim ir pierādījis, ka spēj nodrošināt intensīvu laukuma izmantošanu, – šeit trenējas gan bērni un jaunieši, gan amatieri, notiek arī dažāda līmeņa vietēji un starptautiski turnīri. 
LFF esot bijis svarīgi, lai jaunais sintētiskais zāliens būtu gan augstas kvalitātes, gan ekoloģisks. Ļašenko pauda, ka ir izdevies atrast risinājumu, kas apvieno abas prasības.
"Ja šeit nebūtu futbola laukuma, tā būtu liela krīze futbolam, jo pagaidām Latvijā ir tikai divas [pilna izmēra] halles – "Skonto" halle un Olimpiskais centrs. Ejam arī uz to, lai realizētu piepūšamās halles projektu," teica Ļašenko. "Tas nebija viegls ceļš, jo bija intereses no tenisa un hokeja puses. Tomēr mums izdevās nolobēt savas futbola intereses."
Ar ekoloģiskām granulām pildītā seguma laukuma izmaksas būs 135 000 eiro, un paredzams, ka futbolistu rīcībā tas nonāks jau oktobrī, lai varētu pilnvērtīgi trenēties.
Galvaspilsētas Olimpiskā centra tehniskās ekspluatācijas un saimniecības daļas vadītājs Pēteris Grundiņš atklāja, ka pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai piešķirtā valsts naudu izlietota remontdarbiem, kurus citos apstākļos varētu realizēt varbūt tikai nākamajā desmitgadē. Centrā ir veikts koplietošanas labierīcību galvenajā foajē un pie futbola zāles kapitālais remonts, vestibilu un koridoru remonts, izremontētas desmit ģērbtuves, veikta basketbola koka grīdu pilnīga atjaunošana manēžas pirmajā laukumā un lielajā sporta spēļu zālē. 
Sen gaidītus dažādus darbus izdevās izpildīt ļoti ātri, un paveiktais ļaus uzlabot Olimpiskā centra ēkas kvalitāti, paskaidroja Grundiņš. Olimpiskajā centrā vēl gaida segumu, lai to varētu ieklāt laukumā. Pēc pamata klājuma paredzēts ieklāt sintētisko segumu, ko piepildīs ar kvarca smilīm un granulām. Ja ne pasaules hokeja čempionāts, rudenī tāpat būtu jādomā, vai mainīt segumu vai meklēt kādu citu risinājumu, piebilda Grundiņš.
Latvijas Radio arī sazinājās ar pasaules hokeja čempionāta rīkotājgrupas vadītāju Edgaru Bunci, kurš pagaidām nevarēja sniegt detalizētu informāciju, cik daudz un kur konkrēti pasaules čempionātam tērēta gan valsts, gan Starptautiskās Hokeja federācijas dotā nauda. Buncis pauda, ka pašlaik gala bilance vēl nav līdz galam skaidra, bet jau tuvākajā laikā tā tiks pabeigta. Iepriekš tika pausts, ka Olimpiskajā centrā ieguldīs nedaudz vairāk kā pusotru miljonu eiro valsts naudas, lai būvi pielāgotu pasaules hokeja čempionāta vajadzībām.
