Futbolists Dubra: Tikšana pāri Ukrainas robežai bija nereāla veiksme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Vēl pirms nedēļas, kad Krievijas armija iebruka Ukrainā, Latvijas valstsvienības futbolists Kaspars Dubra atradās Ukrainas centrālajā daļā. Dubra jau trešo sezonu Ukrainā spēlēja Oleksandrijas klubā un bija kluba kapteinis. Futbolistam pēc trīs dienu ilga ceļa izdevās atgriezties Latvijā.

Kaspars Dubra nosoda iebrukumu Ukrainā un cer, ka vainīgie tiks maksimāli sodīti. ''Tas nav normāli, un ceru, ka tas, kurš to visu organizēja un iebruka, tiks maksimāli sodīts.

Tas nav normāli – īpaši, kad viss sākas arī pret maziem bērniem un civiliedzīvotājiem.

Sākumā teica, ka uzbruks tikai konkrētiem objektiem, bet nu jau tas viss ir pārgājis pāri strīpai,'' par iebrukumu teica Dubra.

Latvijas futbolists arī piebilda, ka informācijas telpas visiem ir atšķirīgas un tas ir normāli, ka katram cilvēkam ir savi ziņu avoti. Futbolistam galvenais ir tas, ka viņš pats saprot situāciju, jo bija Ukrainā, redzēja cilvēku bailes un to, no kurienes nāk agresija.

Kā stāsta Dubra, par kara sākumu viņš uzzināja no komandas biedra, kas bija atbraucis viņam pakaļ. ''Mani no rīta pamodināja, jo līdz vēlai naktij biju spēlējis ''Playstation'' un nedomāju, ka kaut kas var notikt. Gulēju līdz desmitiem rītā un sapratu, ka kāds laužas iekšā man dzīvokļa durvīs,'' stāstīja Dubra. ''Tas bija komandas biedrs, kurš paņēma atslēgas no saimnieces, no kuras es īrēju dzīvokli. Viņš gribēja atvērt vaļā durvis, lai paķertu mani un brauktu prom no pilsētas. Bijām sarunājuši, ka, ja kaut kas notiek, tad kopā brauksim uz viņam piederošo viesu māju netālu no Ļvivas,'' par ceturtdienas rīta sākumu pastāstīja Dubra.

Futbolists steigā savācis savas lietas un devās ceļā uz futbola kluba bāzi, kur bija norunāts tikšanās punkts. Bāzē futbolisti uzzinājuši, ka autobuss dosies uz Ļvivu, jo klubam no Ļvivas bija jāpaņem jaunie futbolisti, kuri tur spēlēja futbola turnīrā. Futbolisti ar autobusu devās ceļā uz Ļvivu, pa ceļam redzot tankus, helikopterus un iznīcinātājus – bez šaušanas un spridzināšanas.

''Autobusa vadītājs veda mūs pa tādiem ceļiem, pa kuriem mēs parasti uz spēlēm nebraucām, jo viņš saprata, ka uz tiem mazajiem ceļiem būs mazāk incidentu. Ar autobusu 800 kilometrus braucām 23 stundas –  parasti tas brauciens mums aizņēma 13–14 stundas,'' sacīja Dubra. Ļvivā izdevās sarunāt vadītāju, kurš par samaksu abus futbolistus aizveda līdz robežai – taksometri nekursē, jo esot pārāk liels risks.

Piebraucot pie robežas, abi futbolisti bija šokēti, jo tika pateikts, ka rindas varētu būt pat 70 kilometrus garas, taču šoreiz paveicās, jo rinda bija 25 kilometrus gara. ''Ar automašīnu vienīgais veids, kā tikt, ir stāvēt rindā. Ceļoju kopā ar argentīnieti (komandas biedru Klaudio Spinelli), un mēs izdomājām, ka jāiet ar kājām,'' piebilda Dubra.

Futbolisti ar kājām robežu sasniedza 6 līdz 7 stundu laikā. ''Biju šokēts par to, kā pie robežas viss bija organizēts, jo kārtības nebija nekādas – ļoti daudz cilvēku, nekādu rindu, nekaunīgākie varēja līst priekšā un nevienu neinteresēja, vai ceļo māte ar bērnu,'' stāstīja Latvijas valstsvienības spēlētājs.

Dubram morāli grūti bija noskatīties to, kā tēvi laiž mātes un bērnus uz robežas pusi, – viņam pašam mājās ir maza meita, tāpēc neesot bijis viegli.

Pie robežas viņus sagaidīja nereāla rinda – apmēram 2–3 tūkstoši cilvēku. Rindā abi futbolisti nostāvēja septiņas stundas un tad saprata, ka nav jēgas. Bija jau pienācis nākamais rīts un vietu, kur izgulēties, arī nebija iespējams atrast. Abi divi ķērās pie pēdējās opcijas un sāka zvanīt uz vēstniecībām. Šeit uzspīdēja veiksmes stars, jo Argentīnas futbolistam caur Argentīnas vēstniecību izdevās sarunāt, lai kāds no Polijas pārstāvjiem atbrauc pretī.

''Argentīnas vēstniecība sazvanījās ar poļu pārstāvjiem un viņi aizsūtīja sievieti ar mašīnu, kura šķērsoja Polijas–Ukrainas robežu un paķēra mūs mašīnā. Bijām saaukstējušies, bija ļoti auksti, neko nebijām ēduši – viņa iedeva kaut ko paēst. Tad viņai izdevās ielīst tajā 25 kilometrus garajā rindā, kurā ielīst bija gandrīz nereāli,'' stāstīja Dubra. Pēc trīsarpus stundām viņi veiksmīgi šķērsoja Ukrainas–Polijas robežu.

Dubra piebilda, ka visi komandas biedri slēpjoties mājās un naktīs paliekot pagrabos. Latvijas futbolists cenšas viņus morāli atbalstīt un pieteicis, ka palīdzēs, kā vien spēs, – ne tikai viņš, bet visi. 

''Šobrīd esmu brīvais aģents –  ar klubu es sarunāju, ka pārtraucam līgumu. Skaidrs, ka viņi sākumā īsti negribēja to darīt, bet es liku noprast, ka uz doto brīdi un tuvākajā laikā es Ukrainā negribu atgriezties.

Pat ja es atgrieztos, man būtu ļoti grūti spēlēt futbolu, nedomājot par to, kas notika.

Skaidrs, ka arī mana ģimene uz turieni nebrauktu, un tādēļ morāli būtu divtik grūti,'' par klubu situāciju pastāstīja Kaspars Dubra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti