Latvijas frisbija valstsvienības kapteinis Mārtiņš Gusārs “Sporta studijai” atklāj, ka katrs cenšas palīdzēs, cik var. Piemēram, komandā spēlē fizioterapeits, kurš dod artavu komandas fiziskajai sagatavošanai, bet spēlējošie žurnālisti veido rakstus par frisbiju. Katrs dod ieguldījumu, lai komanda attīstītos.
Frisbijs ir vairāk nekā tikai pludmales aktivitāte, ko laiskojoties katrs gandrīz vai ir pamēģinājis. Lidojošo šķīvīšu sports ieņem nopietna sporta veida aprises ar ambīcijām tuvākajā laikā iekļūt olimpisko spēļu programmā. Šobrīd frisbiju spēlē vairāk nekā 100 valstīs, un arī Latvijā netrūkst entuziastu, kuri brīvajā laikā, bet ar nopietnu attieksmi kultivē šī sporta veida attīstību.
Frisbijs radies ASV. Ne velti tas ir regbija un amerikāņu futbola apvienojums, kurā ar piespēlēm neskrienot jāveic piezemējums. Tomēr tas ir gana dinamisks un fizisks sporta veids, kaut no malas tā nevarētu šķist. Frisbijs ir viens no retajiem komandu sporta veidiem, kur spēle balstīta uz savstarpēju cieņu un aizrit bez tiesnešiem.
Esošais izlases kodols turas kopā jau gandrīz gadu. Tomēr aptuveni pirms astoņiem gadiem, kad frisbijs kopumā vēl bija viens liels burziņš, puiši saprata, ka var pieiet arī nopietnāk šai lietai. Un nu jau sevi uzskata par nopietniem atlētiem.