Aizklātās vēlēšanās par LSFP prezidentu uz četriem gadiem ievēlēja Fogeli, kurš saņēma 38 balsis. Ulmani atbalstīja 25 balsotāji, bet Kalnciemam bija seši atbalstītāji. Atbilstoši LSFP statūtiem, jaunievēlētais prezidents Fogelis pēc sporta federāciju ieteikumiem izvirzīja 10 kandidātu ievēlēšanai LSFP valdē.
Pirms vēlēšanām Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidents Juris Savickis sapulcē atsauca iepriekš LTS izvirzīto prezidenta kandidātu Fogeli un ierosināja papildināt kandidātu sarakstu ar Ulmani. Pēc ilgām debatēm un diskusijām LSFP kopsapulce nolēma iekļaut Latvijas eksprezidentu Ulmani aizklāto vēlēšanu zīmēs kā trešo kandidātu.
Par LSFP valdes locekļiem uz četriem gadiem tika ievēlēti Agita Ābele, Pēteris Apinis, Agris Blaus, Raimonds Emuliņš, Māris Liepiņš, Jānis Naglis, Ilvis Pētersons, Atis Sausnītis, Jānis Upenieks un Diāna Zaļupe. Pirmajā jaunā sasaukuma valdes sēdē pirmdien, 3.jūnijā, apstiprinās divus LSFP viceprezidentus.
Fogeli bjušais LSFP prezidents Andris Kalniņš raksturoja kā sporta administratīvajā darbā ļoti pieredzējušu personu. Kalniņš pēc 17 gadu darba nolēma personisku apsvērumu dēļ vēlēšanās uz LSFP prezidenta amatu vairs nepretendēt. LSFP prezidenta amatam lielākā daļa sporta veidu federāciju izvirzīja Fogeli, kurš ir Latvijas olimpiskās vienības (LOV) valdes priekšsēdētājs un Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents. Taču vairāk nekā 10 federāciju izvirzīja arī līdzšinējā Latvijas ūdens motosporta federācijas (LŪMSF) vadītāja Kalnciema kandidatūru.
Kalniņš iepriekš uzsvēra, ka LSFP prezidents savus pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, nesaņemot atalgojumu, taču organizācija ir ļoti nozīmīga, jo federāciju padome sadala būtiskus valsts finansējuma līdzekļus. Kalniņš uzsvēra, ka valstī ir nepieciešama organizācija, kas pārstāv gan olimpiskos, gan neolimpiskos sporta veidus un var būt sarunu partneris valdībai. Pašlaik valsts budžetā nav gaidāms sporta finansējuma pieaugums, bet gadījumā, ja tā notiks, varot sākties sporta organizāciju cīņa par lielākām finansēm.
