Osovskis pērn aizgāja no darba LOV, vēloties izmainīt savu dzīvi, kurā iepriekš bija ļoti daudz izbraukumu un ilgstoša atrašanās ceļā. Pēc Osovska aiziešanas speciālistam piekodināts, ka viņš olimpisko spēļu laikā tik un tā būs vajadzīgs, tomēr uzaicinājumu uz Rio pieredzējušais fizioterapeits nesaņēma. Par viņu neviens neinteresējās, un Osovskis par sevi arī netiecās atgādināt.
Kālab tā notiek, Osovskim nav izskaidrojuma, bet viņš nešaubās, ka sportistiem nav būtiskas ietekmes uz delegācijas personāla izvēli olimpiskajās spēlēs.
Pērn Osovska ieguldījums bija arī divās bronzas medaļās pasaules čempionātos – septiņcīņā vieglatlētei Laurai Ikauniecei-Admidiņai un svarcelšanā Artūram Plēsniekam. Ikauniece-Admidiņa Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ieguva 4.vietu, bet Plēsnieks bija astotais.
Osovskis uzskata, ka viņa padoms un palīdzība būtu ļāvusi Plēsniekam pakāpties augstāk rezultātu tabulā, iespējams, uz 5. vai 6.vietu, bet ne iesaistīties cīņā par medaļām. Tie svari, ko cēla medaļnieki Plēsnieka pārstāvētajā svara kategorijā līdz 105 kilogramiem bija tādi, ko iepriekš neprognozēja, atzina fizioterapeits.
Pēc Osovska domām, Plēsnieks pārāk ietekmējas no medijiem un sociālajiem tīkliem. Savukārt situācija, ka Plēsnieks sūdzas par kājām, liecinot, ka patiesībā problēma ir viņam galvā. Psiholoģija vainojama arī BMX riteņbraucēja Māra Štromberga neveiksmēs Rio, jo fiziski viņš tāpat kā Edžus Treimanis bija labā formā, sacīja Osovskis, kurš Mārim palīdzēja divu līdzšinējo olimpisko zelta medaļu gūšanā.
Speciālists sagaida, ka drīzā nākotnē daudz lielāks psiholoģiskais slogs būs arī Rio 4.vietu ieguvušajai svarcēlājai Rebekai Kohai, kura pašlaik vēl nav tik daudz apdedzinājusies. Augstu līmeni sasniegušajai sportistei nebūs viegli tikpat mierīgai būt arī pēc četriem gadiem.
