Pēc pandēmijas izraisītās pauzes daudzviet atsākoties sporta sacensībām, tās lielākoties notiek svaigā gaisā, taču arī brīvdabas stadionos veselības apsvērumu dēļ reti kur tiek pieļauta skatītāju atrašanās tribīnēs. Vēl lielāks risks līdzjutējiem ir vērot sacensības telpās, taču Demers norādīja, ka apdraudējuma avots tāpat kā brīvdabā ir blakussēdētāji, kas izplata vīrusu gaisā ar sīkiem šķidruma pilieniem no elpošanas ceļiem.
"Vislielākais risks ir [vīrusa] pārnese īsā distancē, cilvēkiem sēžot divas, trīs vai četras sēdvietas vienam no otra," paskaidroja Demers. "Tas nav jautājums par vīrusa izplatīšanos, nonākot [arēnas] ventilācijas sistēmā un izpūšot to pa visu stadionu. Izskatās, ka šis vīruss tā nepārceļo, tas tik labi neaerosolizējas."
Otra riska iespēja ir inficēties no dažādām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, kāpņu margām vai santehnikas svirām. Lai gan tiek uzsvērta roku mazgāšanas nozīme, Demers uzskata, ka stadionos būtu nepieciešams katram skatītājam pie ieejas izdalīt pa roku dezinfekcijas līdzekļa pudelītei, līdzko līdzjutējiem atkal būs atļauts sacensības vērot klātienē.
Savukārt Hārvardas Sabiedrības veselības skolas profesora palīgs Džo Alens uzskata, ka skatītāji nesteigsies atgriezties tribīnēs pat tad, kad tas atkal būs atļauts. Pēc viņa teiktā, sacensību organizatoriem tādēļ būs svarīgi sniegt pilnu informāciju apmeklētājiem, lai pārliecinātu viņus par vides drošību.
