Džaviza par uzvarētājiem sauc visus Spartatlona finišētājus. Viņa atzina, ka divas dienas pēc finiša vēl joprojām ne līdz galam bija aptvērusi, kas noticis, jo emocijas neatkāpjas. Diānas pirmais uzdevums 246 kilometru distancē bijis finišēt, otrais – iekļauties 27 stundās. Taču viņa ne tikai finišēja, bet uzvarēja ar sievietēm ceturto labāko rezultātu sacensību 39 gadu vēsturē.
Pašas nosprausto laika grafiku Diāna apsteidza par stundu un 36 minūtēm, turklāt skrienot ar prieku. Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" viņa uzsvēra, ka neuztver Spartatlonu kā sacensības, bet gan īpašu pasākumu visiem ultraskrējējiem.
"Nevis tā uzvara ir mans lielākais panākums, bet tas, ka esmu finišējusi, turklāt ar pirmo reizi. Man ir ļoti liela cieņa pret tiem 246 kilometriem, bijība," paskaidroja uzvarētāja. "Tā ir pavisam cita pasaule, es nezinu, kurš skrējiens vēl man varētu nozīmēt tikpat daudz kā Spartatlons."
Džaviza cer Grieķijā atgriezties ar savu atvasi, lai parādītu, ko ir izdzīvojusi un pārcietusi. Skrējēja uzsvēra, ka
tik garās distancēs uzvaru nodrošina gars, nevis fiziskā sagatavotība.
Diāna Grieķijā tikai otro reizi mūžā skrēja vairāk nekā 200 kilometru distanci. Lūzuma punkts bija ļoti vēlu – 195 kilometrā, kad sākušās halucinācijas. Distances laikā viņa arī brīnījusies par asinīm uz saviem skriešanas apaviem, bet sāpes nav jutusi tāpat kā uzberztās tulznas. Morāli gan grūti bijis atstāt aiz sevis tumsā sāncenses, kurām spēki beigušies.
"Es nebēgu ne no kā, esmu par to daudz domājusi. Es vairāk meklēju to piepildījumu, laimes sajūtu," par sajūtām skriešanā teica Džaviza. "Esmu sapratusi, ka tas ir mans. Katram cilvēkam ir savs, un skriešana ir mans, tur es jūtos vislaimīgāk un vispiepildītāk. Tam es dzīvoju – mana meita un skriešana. Man neko vairāk dzīvē nevajag, lai būtu laimīga."
Ultragaro distanču skrējējiem Spartatlons ir prestižākais pasākums, ja neskaita pasaules čempionātu 24 stundu skrējienā. Spartatlonā septembra beigās ik gadu pulcējas skrējēji no visiem kontinentiem.