Dažādu sporta veidu izcilnieki atsakās startēt sacensībās Krievijā

Vairāki Pirmās formulas (F-1) piloti, pieckārtējais olimpiskais čempions slēpošanā, nacionālās izlases un klubi Krievijas izvērstās karadarbības pret Ukrainu dēļ ceturtdien paziņoja lēmumu nepiedalīties sacensībās Krievijā.

F-1 pilots Sebatjans Fetels atzina, ka ir šokēts par ziņām no Ukrainas un uzskata par nepareizu rīcību dalību sacensībās Krievijā.

"Man žēl nevainīgu cilvēku, kas zaudē dzīvību un tiek nogalināti muļķīgu iemeslu dēļ ļoti dīvainas un vājprātīgas vadības dēļ," Fetelu citēja izdevums "Motorsport".

Arī Fetela kolēģis F-1 Makss Verstapens pavēstīja, ka nevar startēt sacensībās valstī, kas iesaistījusies karā.

F-1 Krievijas "Grand Prix" izcīņa paredzēta Sočos 25. septembrī. F-1 ceturtdien informēja, ka "rūpīgi seko situācijai", un pašlaik nesniegs komentāru par septembrī paredzētajām sacensībām.

Lēmumu nestartēt Krievijā paziņoja pieckārtējais olimpiskais čempions distanču slēpošanā norvēģis Johaness Klebo.

Viņš sarunā ar Norvēģijas mediju VG teica, ka sagaida no Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) Krievijā paredzētā Pasaules kausa fināla pārcelšanu uz citu norises vietu. 

"Neplānoju doties uz valsti, kas iebrūk citā valstī," teica Klebo. 

Savukārt Polijas, Čehijas un Zviedrijas futbola federācijas pavēstīja, ka to valstsvienības nepiedalīsies 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs Krievijas teritorijā.

No dalības Kontinentālās hokeja līgas (KHL) izslēgšanas turnīrā atteicās Helsinku "Jokerit", kam pirmajā kārtā būtu jātiekas ar Maskavas "Spartak", vēstīja Somijas medijs "MTV Sport".

Tikmēr Zviedrijas un Somijas izlases nepiedalīsies pasaules čempionātā hokejā ar bumbiņu, kas Krievijas pilsētā Siktivkarā plānots no 17. marta līdz 3. aprīlim. 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) stingri nosodīja Krievijas valdību par olimpiskā pamiera pārkāpšanu.

 Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO) pērn decembrī vienbalsīgi pieņemtā rezolūcija paredz olimpisko pamieru no 4. februāra līdz 20. martam. Krievija olimpisko pamieru gan nepārkāpj pirmo reizi, 2008. gadā Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas dienā iesaistoties karadarbībā Gruzijas teritorijā Dienvidosetijā, kā arī 2014. gadā uzreiz pēc Soču ziemas olimpiskajām spēlēm anektējot Ukrainai piederošo Krimu. 

Latvijas sporta organizāciju vidū pirmā viedokli pauda Basketbola savienība (LBS),

norādot, ka jebkādu politisku domstarpību risināšana ar militāriem līdzekļiem ir absolūti nepieņemama. LBS aicina savus biedrus ierobežot sportiskos kontaktus ar Krievijas sporta organizācijām, neuzņemot šīs valsts sporta delegācijas sacensībās Latvijā un nepiedaloties nekādās sacensībās šīs valsts teritorijā.

Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību nosodīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), aicinot Latvijas sportistus un komandas nepiedalīties sporta pasākumos Krievijā un ierobežot kontaktus ar šīs valsts sporta organizācijām.

Savukārt HK "Rīga" informēja par lēmumu atcelt sezonā pēdējās divas spēles Krievijas jaunatnes hokeja līgā (MHL), ko komandai bija paredzēts aizvadīt ceturtdien un piektdien Piņķos pret Maskavas "Kriļja Sovetov".

Tikmēr basketbola Eirolīgas vadība piektdien tiksies ar turnīra klubu pārstāvjiem, lai apspriestu sezonas turpināšanas iespējas. Eirolīgā sola rīkoties pēc klubu vēlmēm. Spānijas klubs "Barcelona" informēja, ka nedosies uz Sanktpēterburgu, kur piektdien bija paredzēta spēle pret vietējo "Zenit".

Savukārt Vācijas futbola klubs "Schalke 04" no formas krekliem aizvāks Krievijas gāzes uzņēmuma "Gazprom" reklāmu. Tā vietā uz spēlētāju krūtīm būs redzams pilns kluba nosaukums. 

Pret karu Ukrainā iestājas arī Krievijas sportisti –

Maskavas "Dinamo" futbolists Fjodors Smolovs sociālajos medijos publicēja ierakstu "Karam nē", ko piecās stundās ar "patīk" atzīmēja vairāk nekā 50 000 lietotāju.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt