Īpašs ne tāpēc, ka izaudzinājis daudz pasaules čempionu, bet tādēļ, ka bērni nespēj sagaidīt nākamo treniņu.
Kolorītā trenera audzēkņi brāļi Artūrs Visockis-Rubenis un Ēriks Visockis izauguši par treneriem. Aigars ir basketbola treneris Ogres klubam, bet Ēriks – fiziskās sagatavotības treneris Latvijas handbola un hokeja valstsvienībām. Savukārt Jānis Pleikšņis izvēlējās biatlonista karjeru.
Itara bijušie audzēkņi, sanākot kopā, secinājuši, ka viņi visi izauguši par vīriem – kurš treneris, kurš armijā, bet visi ir īsti vīrieši. Tur savs devums arī viņu trenerim.
Brīvā cīņa ir skarbs sporta veids – kāds allaž zaudēs. Disciplīna ir pamats panākumiem. Skarbi, bet kārtībai jābūt. Visvairāk to uz savas ādas izbaudīja trenera dēls – Latvijas čempions brīvajā cīņā Jānis.
“Sākumā es tēti pieņēmu kā tēti, arī treniņā, bet bija viena epizode, kurā viņš mani pārmācīja un teica, ka treniņā neesmu tētis, bet gan treneris. Tajā brīdī man kā bērnam tas likās mazliet skarbi, bet, patiesību sakot, tā ir laba mācība un laba skola, tāpēc, ka ir jānodala šīs lietas,” LTV raidījumā “Sporta studija” atklāj sportista dēls.
“Ko jūs mani filmējat? Visus labos trenerus tāpat nespēsiet nofilmēt – tādu mums ir pilna Latvija,” nemaz tik priecīgs par gozēšanos kameras priekšā Itars nav. Arī dēls norāda – tēvam tas ir sirdsdarbs.
“Es nedaru neko īpašu,” uzskata pats Bramanis, piebilstot: “Jo vecāks es palieku, jo vairāk saprotu, ka man to vajag darīt. Ne tāpēc, lai mani atcerētos.” Viņa lielākā balva ir tad, kad audzēkņi pasaka, ka treneris viņiem ir devis ko īpašu dzīvē.
Akcija “Mans treneris” turpinās, un paldies savam trenerim var pateikt un iesniegt viņu slavas zālei, var šeit – http://www.lsm.lv/lv/treneris.