„Monsterparks” Purvciemā ir Latvijā lielākais iekštelpu treniņu laukums sportistiem profesionāļiem un iesācējiem. Arī dienas vidū šeit cilvēku netrūkst, skan mūzika un vairāki puiši šeit pavada savu brīvo laiku. Šeit atrodas Rīgas Skeitborda skola, kuru apmeklē vairāki desmiti dažāda vecuma bērnu un jauniešu, līdz ar to brīvdienās te kopumā uzturas vairāki simti cilvēku. Skrituļdēļa popularitāte Latvijā strauji augusi pēdējo desmit gadu laikā, taču braukāšana un triku izpildīšana nemaz neesot tik vienkārša.
„Skeitbords ir tehniski ļoti sarežģīts sporta veids, jo neviens nepaskaidro, kas īsti tev ir jādara. Pašam izdomāt, kā palekties no zemes, īsti neliekas loģiski, jo viņš neturas pie kājām un palekšanās ir pats pamats, lai palektos uz apmalītes, braucot pa ielu,” stāsta Skeitparku sporta veidu aģentūras vadītājs Dāvis Nesenbergs.
Tāpēc ikvienam, kas izlēmis iegādāties skrituļdēli, jārēķinās, ka būs vajadzīga pacietība un liels darbs. Vidēji nepieciešami trīs gadu ilgi treniņi, lai varētu startēt starptautiskās sacensībās.
Nesenbergs uzskata, ka salīdzinoši ar citiem ekstrēmiem sporta veidiem, šis neprasīs lielas izmaksas. „Īstenībā no ekstrēmajiem sporta veidiem tas ir viens no lētākajiem, jo tev ir nepieciešams skeitborda dēlis, kas normālā formā izmaksā ap 120 eiro, un apavi. Protams, ka tas inventārs nolietojas. Tas nav lēts sporta veids, tā teikt, salīdzinoši varbūt ar futbolu, kur inventārs kalpo ilgāk,” norāda Nesenbergs. Skrituļdēli var nākties mainīt vairākas reizes gadā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja pašlaik lemj, kādi sporta veidi varētu pievienoties nākamajās vasaras spēlēs 2020.gadā. Skeitbords līdzās karatē, beisbolam, klinšu kāpšanai un citiem sporta veidiem ir viens no pretendentiem.
Sportists Mārtiņš Sleja gan zina stāstīt, ka, pēc neoficiālas informācijas, skeitborda izredzes esot diezgan lielas. „Industrija jau par to baumo ilgi, nevienam nav noslēpums, ka olimpiskais sports un klasiskie sporti kā tādi - lai arī to negribētos dzirdēt - lēnām sāk nogurt, cilvēkiem zūd interese, gribas ko jaunu. Pēc būtības olimpiskās spēles ir liela reklāma,” saka Sleja.
„Noteikti mums būtu jāsāk virzīt braucēji tādā virzienā, lai veidotu olimpisko izlasi Latvijai,” piebilst Nesenbergs.
Plašākus komentārus pagaidām nesniedz Latvijas Olimpiskā komiteja, sakot, ka gaidīs galīgo lēmumu. Ja braukšanu ar skrituļdēli spēlēs iekļaus, tad priecāsies. Uz sporta veidu dažādošanas rēķina samazinātos vai nu spēļu dalībnieku skaits, vai disciplīnu skaits, spriež Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis. Viņš piekrīt skeiteru teiktajam par to, ka sportam jāmainās līdzi laikam.
„Šeit ir jārēķinās ar to, ja kaut kas nāk klāt, tad kaut kādā mērā kaut kas tiek samazināts - vai tas būtu to sportistu skaits, vai tās būtu kādas disciplīnas, vai sporta veidi. Plus mīnus tas limits, kas šobrīd ir noteikts, ir 10 500 atlētu Olimpiskajā ciematā, viņš nekādā gadījumā pārsniegts netiek. Tas, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja, ejot līdzi laikam, meklē jaunas iespējas padarīt savu programmu atraktīvāku, jo dzīve mainās, līdz ar to, protams, mainās auditorijas intereses,” norāda Fogelis.
Latvijā pašlaik ir vairāki starptautiski zināmi šī sporta veida praktiķi, kas varētu startēt nākamajās spēlēs. Taču, ja gribam sasniegt augstus rezultātus un skeitbordu no ielu kustības padarīt par augsta līmeņa profesionālo sportu, vairāk naudas jāiegulda arī infrastruktūrā, norāda visi Latvijas Radio uzrunātie cilvēki. Atšķirībā no valstīm citviet pasaulē Latvijā braukšana ar skrituļdēli nav iespējama visu gadu, bet speciāli pielāgotu iekštelpu joprojām trūkst.
