Pretstatā citiem komandu sporta spēļu veidiem Latvijā, kuros komandas mājvietu radušas lielākajās valsts pilsētās, handbola un florbola klubi lielākoties bāzēti mazākās apdzīvotās vietās un ir izteikti reģionāli sporta veidi. Iemesls tik ilgai pauzei gan ir cits – valstī noteiktie ierobežojumi sacensībās piedalīties ļāva tikai profesionāliem sportistiem, taču daļa florbola un handbola klubu nav profesionāli, proti, spēlētāji ar sportu nepelna iztiku. Viss darbs šajos klubos gan notiek tieši tāpat kā profesionālās komandās.
Marta sākumā pieņemtie grozījumi sacensībās ļāva piedalīties visiem sportistiem ar augstāko līgu pierakstu, neskatoties uz profesionāļa vai amatiera statusu.
Handbola virslīgā sezonu neturpinās Murjāņu sporta ģimnāzijas komanda, jo skolas audzēkņi šobrīd mācās attālināti un kopā netrenējas.
Handbolā pirmajā spēlē pēc sezonas atsākšanas čempionāta galvenie favorīti Dobeles „Tenax” bez lielām grūtībām sakāva ASK/LSPA (33:18). „Tenax” galvenais treneris Sandris Veršakovs sarunā ar Latvijas Radio iepriekš atzina, ka viņa vadītajai komandai bijušas zināmas priekšrocības pret konkurentiem, jo „Tenax” handbolisti ir ar profesionāliem līgumiem, kas viņiem ļāva trenēties sporta zālē visu ziemu, turklāt, dobelnieku sastāvā ir vairāki Latvijas izlases handbolisti, kuri guvuši augsta līmeņa spēļu praksi pretstatā citu komandu spēlētājiem, kuri nav spēlējuši kopš novembra.
ASK/LSPA galvenais treneris Andris Ulāns sarunā ar LSM.lv pastāstīja, ka arī viņa vadītā komanda gandrīz visu ziemu cītīgi strādājusi sporta zālē, gatavojoties brīdim, kad sezona atsāksies. „Mēs esam regulāri trenējušies. Janvārī sanāca tā, ka darbojāmies attālināti, bet pārējā laikā trenējāmies arī zālē, jo atbildām Ministru kabineta noteikumiem – mums ir līgumi ar spēlētājiem un viņi saņem atlīdzību par spēlēšanu mūsu klubā. Tiesa, nevis naudā, bet graudā – viņi ne par ko nemaksā, bet viņiem ir nodrošināti treneri, transports, inventārs, formas.”
Arī citas vienības visu ziemu darbojušās, spēlētājiem trenējoties individuāli svaigā gaisā un mēģinot uzturēt fizisko kondīciju.
Vaiņodes kluba treneris Zigmunds Mickus LSM.lv atzina, ka zināma kļūme bija paziņojums par čempionāta atsākšanu ziemas vidū, kas tā arī nematerializējās darbos, tomēr tagad saskaņošanas darbs starp federāciju un klubiem noritējis relatīvi mierīgi.
"Tas paziņojums radīja ažiotāžu gan klubos, gan sabiedrībā, bet īstenībā nevarējām atsākt [spēlēt]. Tagad viss noritēja laicīgi, bija sapulce, kurā aptaujāja klubus, federācija piedāvāja savus variantus un vairākums atbalstīja šo variantu, kā tad pabeigsim čempionātu,” stāstīja Mickus. „Laicīgi bija atļauts trenēties un no 8. marta cītīgi trenējamies, ir arī labs apmeklējums treniņos. Dod Dievs, kādam neatnākt ar pozitīvu testu, bet visi kopīgi strādājam."
Handbola virslīga lēmusi pabeigt regulāro sezonu un tieši pievērsties izslēgšanas spēlēm, izlaižot otro posmu, proti, dalīšanos divos četriniekos.
Sākotnējais nolikums paredzēja, ka četras labākās un četras vājākās komandas pēc regulārās sezonas izspēlē vēl divus apļus savā starpā, bet tam seko izslēgšanas mači. Otrais posms tiks izlaists pilnībā, uzreiz sākot izslēgšanas cīņas.
Latvijas handbola federācijas (LHF) sacensību direktors Eduards Žabko LSM.lv pastāstīja, ka tas darīts ar mērķi samazināt dažādus veselības riskus, kā arī cenšoties sezonu pabeigt laicīgi.
"Komandas nav spēlējušas gandrīz piecus mēnešus, fiziskā forma ir diezgan zema, tāpēc nedaudz baidāmies par iespējamām traumām. Rēķināmies, ka kādi ārējie apstākļi atkal var ietekmēt čempionāta norisi – varbūt kādai komandai jāiet karantīnā, varbūt ir kādi jauni ierobežojumi, tāpēc ar klubiem ir izrunāts, ka līdz Jāņiem vajadzētu izspēlēt, bet šobrīd kalendāru plānojam tā, lai jūnija sākumā jau būtu zināms čempions,” paskaidroja Žabko. „Pozitīvs žests vienam pret otru būs testēšana piektdien vakarā – spēles notiks nedēļas nogalē, bet piektdienas vakarā visi uztaisa testus, lai būtu droši. Tiks izmantoti testi, kurus lieto visā Eiropā un tie precizitāti apliecinājuši izlašu spēlēs.”
Sezonas atsākšanai gatavi arī florbolisti, kuri pirmās spēles kopš novembra aizvadīs nedēļas nogalē.
Pēdējos gados Latvijas līmenis čempionātā ir ļoti izlīdzinājies, uz godalgotajām pozīcijām katru gadu reāli pretendējot aptuveni sešām komandām. Līdzīgi kā handbolisti, arī florbola spēlētāji visu ziemu individuāli trenējušies, tomēr komandu treneri atzīst, ka motivēt sportistus trenēties bez acīmredzama mērķa bijis sarežģīti. Īpaši skarbs vērtējums ir Ulbrokas kluba galvenajam trenerim Andrim Pīlupam.
„Gan fiziskā, gan tehniskā sagatavotība ir tuvu nullei. Redzēsim, varbūt kāds trenējies cītīgāk, bet nezinu, kā ārpus zāles to var izdarīt. Domāju, ka čempionāta sākums izskatīsies traģiski visu komandu izpildījumā. Tas tāds joks, bet varbūt tādas spēles nemaz nevajag rādīt televīzijā,” drūmi piebilda Pīlups.
Čempionāta kalendārs būs jūtami saspiests, atlikušās pirmā apļa spēles un visu otro apli izspēlējot nepilnu divu mēnešu laikā. Tās ir vidēji 13-14 spēles katrai komandai.
Līdz šim pēdējo Latvijas čempionu 2019. gadā - "Lielvārdes" - treneris Kaspars Kreimanis arī atzīst, ka viņa vadītajā vienībā fiziskā kondīcija ir patālu no vēlamās, turklāt arī kalendārs nav optimāls.
"Šis atsākšanas brīdis ir tāds pats kā sezonas sākums septembrī, paredzu, ka spēles kvalitāte būs ļoti vasarīga. Puiši vēl nav gatavi, īpaši tādām nedēļas nogalēm, kā mums te salikts – divas pirmās nedēļas nogales ar divām spēlēm katrā. Domāju, ka sākumā visiem vajadzēja pa vienai spēlei nedēļā, lai nedaudz ieskrietos. Varbūt federācija baidās, ka kāds var saslimt, tāpēc liek spēles, kamēr var salikt,” sacīja Kreimanis. „Tāpat man ļoti nepatīk, ka mums ļoti ātri jāspēlē ar Valmieru, jo tā var būt diezgan svarīga spēle turnīra tabulā abām komandām. Gribējās, lai šīs svarīgās spēles aizvadām, kad abas komandas ir ieskrējušās, tad tas ir korekti pret abiem klubiem. Varbūt topa komandām sākumā vajadzēja likt spēles pret nomināli vājākām komandām, lai var ieskrieties izšķirošajām spēlēm. Un tad jau gan – ja zaudē, tad pats vainīgs.”
Arī florbolā nedaudz mainīsies Latvijas čempionu noteikšanas kārtība –
regulārais turnīrs tiks izspēlēts pilnībā, visām komandām dodot vienādas iespējas kvalificēties izslēgšanas mačiem, kuru formāts mainīts. Pēdējos gados ceturtdaļfināli un pusfināli notika līdz vienas komandas četrām uzvarām, taču šogad ceturtdaļfināls būs līdz vienas komandas divām uzvarām, bet ceturtdaļfinālu uzvarētāji iekļūs finālčetrinieka turnīrā, kur tiks sadalītas medaļas.
Izslēgšanas spēļu šīgada formāts neapmierināja daudzus, tomēr komandas ar to samierinājušās,
sacīja Ulbrokas kluba galvenais treneris Andris Pīlups.
"Esmu no tiem treneriem, kas uzskata, ka garākā sērijā godīgāk tiek noteikts uzvarētājs, izslēdzot veiksmes faktoru. Pieprasīšu skaidrojumus no federācijas valdes un sacensību komisijas, jo šī sistēma nav saskaņota ar dalībniekiem. Pieļauju, ka skatīsies, kā mums ies, laika gaitā kaut ko, iespējams, pamainot,” paskaidroja Ulbrokas kluba treneris. „Pauzes laikā izveidojām virslīgas treneru un pārstāvju grupu, bija arī sapulces tiešsaistē. Klubi vienojās, ka regulāro sezonu izspēlējam pilnībā, bet ceturtdaļfinālam tika virzīts piedāvājums spēlēt līdz trim uzvarām. Pusfināls un fināls šādā Final 4 variantā tika apspriests, bet ceturtdaļfināls līdz divām uzvarām nekur netika pieminēts. Pēdējos gados regulāri kāda sērija nonāk līdz 7. spēlei, spēku samēri ir ļoti līdzīgi, tāpēc šādi tiek grauts čempionāta prestižs.”
Arī citi LSM.lv uzrunātie klubu pārstāvji un treneri atzīst, ka lielākajai daļai virslīgas dalībnieku šāds risinājums nav saprotams, izspēles sistēmai izslēgšanas mačos paverot iespēju nejaušībām.
„Pirmajā spēlē kaut kas nesanāk, spēle neaiziet un zaudē. Pēc tam otrajā spēlē pretiniekam varbūt sakrīt cūcenes, viņi nosēžas aizsardzībā un tev viss ir beidzies. Garākā sērijā tomēr vari pārgrupēties un sagatavoties nākamajām spēlēm,” saka viens no pārstāvjiem. Klubu pārstāvji piebilst, ka lieliski apzinās pašreizējo situāciju un nepieciešamību tai pielāgoties, taču viņus neapmierina komunikācijas trūkums starp Florbola savienību un dalībniekiem, lēmumam nākot „no augšas” un neieklausoties klubu viedoklī.
Latvijas Florbola savienības vadītājs Ilvis Pētersons atzina, ka formāts mainīts vairāku iemeslu dēļ.
"Domas, protams, dalījās, bet mēs šādi samazinām veselības riskus. No klubiem dzirdējām vēlmi pabeigt sezonu prognozējamā termiņā, tāpēc sezonu gribam izspēlēt līdz Jāņiem," paskaidroja Pētersons. "Klubi tomēr vēlas pārtraukumu un laiku gatavoties nākamajai sezonai. Šis bija tāds vienīgais variants ar kaut kādu buferzonu, ja nu tomēr kāda ķibele atgadās, piemēram, nedaudz nobīdās regulārā sezona vai kaut kas notiek ceturtdaļfinālā. Sērijā līdz divām uzvarām maksimālo spēļu skaitu varam izspēlēt vienā nedēļā. Ja nepieciešams vairāk uzvaru, tad jau obligāti jāieplāno divas nedēļas spēlēm, kas atkal var apdraudēt sezonas pabeigšanu plānotajā laikā. Ir nestandarta situācija un daudzās jomās jāiziet uz kompromisiem.”
Šobrīd plāno, ka florbolā Latvijas čempioni tiks noskaidroti 19. un 20. jūnijā, kad četras Latvijas labākās komandas satiksies finālturnīrā –
pusfinālu uzvarētāji cīnīsies par zeltu, bet zaudētāji pretendēs uz bronzu. Spēļu norises vieta pagaidām nav zināma, tomēr gandrīz droši, ka tā nebūs „Arēna Rīga”, bet gan kāds no Olimpiskajiem centriem, kur jau iepriekš notikuši Latvijas čempionātu izšķirošie mači.
