Darbību kopums pavisam vienkāršs. Amatieri tērzētavā vienojas par treniņa laiku, rezervē sev interesējošo halli un aizvada ikdienišķu treniņu 10 cilvēku sastāvā. Formāli tas tiek nodēvēts par privātu pasākumu. Skaidrs, ka šādu darbības shēmu vairumā gadījumu akceptēja konkrētās halles darbinieki.
To, kā notikuši šie slēptie treniņi, Latvijas Radio atklāja kāds amatieru hokeja komandas spēlētājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Komandā daudzi paši izdomājuši, ka netrenēsies, bet citi mēģināja entuziastu līmenī veidot līdz 10 cilvēku grupiņu, ko halles akceptēja.
"Tos nevarētu nosaukt par treniņiem, bet [bija] izslidošana pa ledu stundas garumā, kas tiek nosaukts par pasākumu. Teikt, ka tas ir droši, nevar, jo tāpat ir kāda kontaktēšanās. Caurumu meklēšana [noteikumos] notiks arī tad, ja būs kādi vēl striktāki ierobežojumi," prognozēja hokeja spēlētājs.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis pastāstīja, ka
pārkāpumi pārsvarā notikuši Rīgā.
Vienā hallē galvaspilsētā policijai nācies viesoties vairakkārt. Tiesa, viņš izcēla, ka šie pārkāpumi nav viennozīmīgi, kā, piemēram, ceļu satiksmē izdarītie. Policijai nav daudz informācijas par šādiem pārkāpumiem, bet likumsargi izvērtē katru gadījumu.
"Vairāk tas ir Rīgas reģionā – Rīgā un Pierīgā, ir arī Zemgales un Latgales reģionā," teica Krapsis. "Ir sāktas arī administratīvās lietvedības. Ir bijuši vairāki signāli, ka [treniņu] nosauc par dzimšanas dienas svinībām, tiek meklēti dažādi veidi, kā likumu apiet."
Piedāvājumi treniņus slēpt zem privāto ballīšu vai dzimšanas dienu svinību izkārtnes izteikti arī Rīgas Olimpiskajam sporta centram. Tiesa, šāda interese uzreiz apslāpēta, jo centra vadība skaidri pateikusi, ka to nepieļaus. Futbola spēlētāji sākotnēji mēģināja izkārtot sev iespējas, bet ātri saprata, ka šajā vietā nodoms neizdosies, pastāstīja Rīgas Olimpiskā sporta centra Sporta zāļu organizācijas daļas vadītājs Eduards Šļaukstiņš.
Noprotams, ka
visplašāk šī shēma darbojusies privātajās sporta zālēs un hallēs.
Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļūns Latvijas Radio atgādināja, ka hokeja laukumu pārvaldnieki ir neziņā par nākotni, gaidot valsts atbalstu. Viņa vadītajā „Volvo” hallē Imantā policija esot viesojusies vairākas reizes, bet pārkāpumi neesot konstatēti.
Pēdējie ierobežojumi raisa vēl lielākus sarežģījumus hallēm. Ja iepriekšējie ierobežojumi astoņām privātajām ledus hallēm radīja apmēram 250 000 eiro zaudējumus, tad pastiprināto ierobežojumu dēļ summa vēl pieaugs, jo privāti pasākumi no 10 cilvēkiem samazināti līdz divām ģimenēm, uzsvēra Miļuns. Tādas pašas problēmas ir arī pašvaldību un valsts uzturētajās hallēs.
Amatieru sportistu vēlme par katru cenu trenēties, meklējot caurumus likumdošanā, ir bīstams signāls visai sabiedrībai,
uzskata psiholoģijas doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta asociētā profesore Airisa Šteinberga. Viņa saskata, ka no sabiedrības puses ir bezatbildība un problēma.
"Tas ir stāsts par vērtību sistēmu ne tikai ģimenē. Vērtību sistēma veidojas jauniešu vecumā un iekļauj sevī 5–6 vai 10 vērtības, kas nepārtraukti mainās. Pašlaik ir runa par cilvēka dzīvību un veselību. Ja tas nav vērtību augšgalā, tad kaut kas nav kārtībā ar vērtību sistēmu," sacīja Šteinberga.
Šobrīd spēkā esošie ierobežojumi Latvijā faktiski atļauj tikai individuālas sporta nodarbības, kā arī profesionāļu treniņus un sacensības. Atrast nepilnības šībrīža noteikumos, lai trenētos, kā ierasts pirms pandēmijas, ir gandrīz neiespējami, bet radošu cilvēku domu lidojumu, iespējams, neapturēs arī tas.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā no 9. novembra līdz 6. decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu. Ārkārtējās situācijas laikā amatieru sportā treniņi telpās ir atļauti tikai individuāli, bet sacensības drīkst notikt tikai starptautiskā līmenī un pašmāju augstākajā līgā, piedaloties pilngadīgiem dalībniekiem.
