Amatieri sportošanā atgriežas mazākā skaitā, sporta bāzēs bažījas par izmaksu kāpumu

Profesionālais sports vairāk vai mazāk ir atgriezies vecajās sliedēs, tribīnes piepildot ar skatītājiem un spēlētājiem dodoties laukumā pēc vairākus mēnešus iepriekš saplānota grafika. Tomēr ir arī otra puse, proti, amatieru sports, kas arī ievērojami cietis pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ. 

Covid-19 pandēmijas ietekmē apmeklētājiem mēnešiem ilgi bija slēgti dažādi sporta objekti un visai pamatoti tika izteiktas bažas, ka pēc pandēmijas vismaz daļa cilvēku tā arī varētu neatgriezties pie kustīga dzīvesveida. Turpinoties vakcinācijai pret vīrusu, arvien plašāk atgriežas iespējas sportot klātienē un sacensties ne tikai profesionāliem sportistiem, bet arī amatieriem, kuriem sacensības ilgstoši bija liegtas. 

Amatieru sports no krīzes atkopjas lēniMāris Bergs

Biedrība „Entuziasti” apvieno amatieru sacensības populārākajos komandu sporta veidos, proti, hokejā, basketbolā, futbolā, klasiskajā un pludmales volejbolā, kā arī florbolā, katrā no sporta veidiem sacenšoties vairākiem desmitiem amatieru komandu gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Viens no entuziastu biedrības dibinātājiem Roberts Pļāvējs norādīja, ka situācija ar dalībnieku skaitu amatieru sacensībās nav tik slikta, kā varēja būt, taču kritums ir acīmredzams.

Samazinoties sportot gribētāju skaitam amatieru līmenī, aktuāls kļūst jautājums par dažādu sporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un to izmaksām,

jo tieši amatieri ir tie, kuri īrē telpas un nodrošina vērā ņemamu daļu no objektu uzturēšanai nepieciešamajiem ienākumiem.

Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns pastāstīja, ka

hallēs šobrīd paliek brīvi laiki ledus laukuma īrei, kurus iepriekš izmantoja tieši amatieru hokeja komandas, un arī kopējā interese par publisku slidošanu ir kritusies.

Miļuns nosauca vēl vienu problēmu amatieru iesaistei vismaz ledus sporta veidos, proti, strauji augušās elektrības un siltuma cenas. Pieaugot šīm cenām, ledus īre varētu sadārdzināties pat divas reizes. Jau līdz šim laukuma īre uz stundu vidēji maksāja aptuveni 150 eiro. Tik strauji palielinoties ledus laukumu īres maksai, Miļuns prognozē, ka daļa amatieru komandu no tā varētu atteikties, jo finansiālais slogs tām vienkārši kļūs pārāk liels.

"Līdzko mums būs ledus cenas jāpaceļ gandrīz dubultīgi un tajā brīdī, kad halles to nevarēs uzvelt klientiem un klients nevarēs to sagremot un maksāt, tajā brīdī valstī atkal radīsies problēmas ar bezdarbniekiem," teica Miļuns. "Protams, nebūs, kur veselību stiprināt un cilvēkiem nodarboties, jo, ledus cenai paliekot divreiz dārgākai, nebūs noņēmēju."

Ar plašākas sabiedrības daļas atgriešanu ne pārāk spoži veicas arī peldbaseiniem.

Tie bija vieni no objektiem, kas ierobežojumu mazināšanas laikā palika slēgti un nepieejami visilgāk.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs norādīja, ka peldbaseinos joprojām saglabājas cilvēku pulcēšanās ierobežojumi un jāievēro noteikta platība vienam apmeklētājam. Līdz ar to baseini var uzņemt mazāk peldētgribētāju, bet arī kopējā interese ir mazāka nekā iepriekš.

Palielinoties vakcinācijas aptverei valstī, tiek cerēts, ka turpmākajos mēnešos vismaz vakcinētiem amatiersportistiem būs iespējas turpināt nodarboties ar saviem iemīļotajiem sporta veidiem arī iekštelpās ziemas sezonā. Jau septembra beigās faktiski visos sporta objektos pieprasīja uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, lai varētu aizvadīt treniņus, un vismaz gaidāmajā ziemā šajā ziņā izmaiņas diez vai varēs sagaidīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt