Pierādījumos balstītā modeļa būtība ir visu iesaistīto pušu – jauniešu, vecāku, skolas, kopienas – sadarbībā piedāvāt veselīgus un aizraujošus brīvā laika pavadīšanas veidus: sporta nodarbības (īpaši populārs ir futbols), mākslas un citus pulciņus, tādējādi nodrošinot pievilcīgas un pieejamas alternatīvas narkotiku un alkohola lietošanai.
Īstenojot programmu, pamatīgi tika investēts sporta infrastruktūrā, piešķirts finansējums organizētu pulciņu vai nodarbību apmeklēšanai – šobrīd apmēram 500 eiro gadā katram bērnam 6–18 gadu vecumā, kā arī ierobežota alkohola tirdzniecība.
Sportam programmā ir ļoti būtiska nozīme.
Pētījumi liecināja, ka sportiskas aktivitātes un fiziska slodze palīdz samazināt stresu un uzlabot garastāvokli, kas var samazināt narkotiku un alkohola lietošanas pievilcību. Turklāt sporta nodarbības veicina jauniešu sociālo integrāciju un palīdz izveidot stipras kopienas.
Islandes prevencijas modelis
Vairāk informācijas par Islandes prevencijas modeli var atrast Islandes Sociālo pētījumu un analīzes centrā "Planet Youth", kas uzrauga programmas realizāciju un palīdzējis to ieviest arī simtiem vietās citās valstīs.
Latvijai tuvākā pilsēta, kas pārņēmusi šo modeli, ir Kauņa Lietuvā.
Tāpat sava loma ir vietējām kopienām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem. Tas ļauj koordinēt iniciatīvas, izplatīt svarīgu informāciju un veicināt sabiedrības atbalstu atkarības novēršanas centieniem.
Šie ir Islandes modeļa nemainīgie pamati, un izveidotāji ir pārliecināti, ka tas nevar strādāt, ja nenotiek pastāvīga situācijas uzraudzība.
Neatņemama programmas sastāvdaļa ir regulāras jauniešu aptaujas, kuros izvērtē riska un aizsargājošos faktorus četros virzienos:
- Vecāki un ģimene
- Skola
- Vienaudžu loks
- Brīvais laiks ārpus skolas
Piemēram, šādā ikgadējā pētījumā noskaidrots, ka salīdzinoši nabadzīgākajā Reikjavīkas rajonā Breidholtā, kur mīt daudz imigrantu, salīdzinot ar blakus rajoniem, ir novērojama mazāka jauniešu dalība sporta un citās ārpusskolas aktivitātēs.
"Skolotāji, uzzinot, ka bērns nav iesaistīts nekādās pēcskolas aktivitātēs, vēršas pie mums. Tālāk jau kopā ar vecākiem mēs skatāmies, kāds būtu labākais risinājums," paskaidroja Breidholtas rajona pakalpojumu centra speciālists Juhaness Gudlagsons.
Šāda pieeja ir ļāvusi panākt, kad atkarību problēma ir gandrīz iznīdēta, bet brīvajā laikā sporto 90% Islandes bērnu.
