Pēdējos gados vairākkārt ir dzirdēts par gadījumiem, ka treneri uzmācās nepilngadīgajiem audzēkņiem. Lai izglītotu pieaugušos par to, ko drīkst un ko nedrīkst pieļaut sporta nodarbībās un ko darīt pārkāpumu gadījumā, "Centrs Dardedze" organizēja bērnu seksuālās izmantošanas riskiem veltītu starptautisku konferenci.
Viens no dalībniekiem konferencē ir pašlaik 60 gadu vecais Stjuarts, kurš futbolista gaitās spēlēja vairākos Premjerlīgas klubos. Stjuarts 2016. gadā atzina, ka jaunatnes futbolista vecumā viņu seksuāli izmantoja, un savu stāstu viņš aprakstīja gadu vēlāk izdotajā autobiogrāfijā.
Seksuāli varmākas, kas izmanto mazus bērnus, ir briesmoņi, kas dzīvo starp mums. No malas viņi var šķist jaukākie cilvēki organizācijā, kas strādā ar bērniem, taču viņi var nodarīt milzīgu ļaunumu, uzsvēra Stjuarts. Uzrunā konferencē viņš mudināja cietušos dalīties un pastāstīt pieredzēto pēc iespējas ātrāk – ja ne vecākiem, tad vismaz draugiem, vienalga kam, ar kuru jūtas komfortabli runāt. Galvenais ir pārkāpt pāri kauna un noklusēšanas barjerai un dalīties, jo tad ir lielāka iespējamība, ka informācija nonāks līdz dzirdīgām ausīm.
No malas šķitis, ka Stjuartam ir viss, ko viņš vēlas, taču monstru uzmākšanās, kā viņš pats tos nodēvēja, izmainīja sportista dzīvi uz visiem laikiem.
Alkohola un narkotiku atkarības, vēlāk arī depresija laika gaitā ietekmēja attiecības ar apkārtējiem. Futbolists morāli bija tik sagrauts, ka nespēja pat samīļot savus bērnus un no sirds pateikt sievai, ka mīl viņu.
"Es zinu tagad, ka tas izpaudās izmantošanas dēļ. Es tagad ar to tieku galā, nevis vienmēr dzīvojot ar to melno caurumu, kuru tu vienkārši nesaproti, kāpēc tu nejūties tāpat, kā visi citi," teica Stjuarts. "Tu esi dusmīgs bez iemesla, tev ir grūtības komunicēt, grūtības izrādīt mīlestību, pieķeršanos, emocijas. Es nesapratu, iespējams, līdz 2016. gadam, kad par to pirmoreiz runāju."
Stjuarts ir augstākās raudzes profesionālis, karjeras laikā uzvelkot tādu klubu kā Mančestras "City" un "Liverpool" kreklus. Dažas spēles viņš arī aizvadīja Anglijas izlasē, bet ar savu stāstu par seksuālu izmantošanu dalījās vien daudzus gadus pēc karjeras beigām, saņemot drosmi izstāstīt to, ko nebija zinājis neviens no Pola tuvākajiem cilvēkiem. Ne brāļi, ne sieva, ne bērni, ne viņa vecāki.
Kādreizējais futbolists Rīgā pastāstīja, kā viņu desmit gadu vecumā ietekmēja treneris, – no absurdiem jautājumiem, vai Pols sevi apmierinājis dienā pirms spēles, līdz četru gadu posmam, kad jaunatnes treneris ik dienu viņam seksuāli uzmācās.
Iemesls, kāpēc Stjuarts savu stāstu tolaik kādam neatklāja, ir vienkāršs – ārēji jaukais treneris, kurš bija apbūris Pola ģimeni, piekodinājis, lai nestāsta tuviniekiem, citādi viņus nogalināšot.
"Kad esi mazs, desmit gadu vecs zēns, un kāds biedē, ka nogalinās tavu mammu un tēti, un brāļus, – ticiet man, jūs ticat viņam. Arī nevarēju aiziet no tā, jo es izmisīgi gribēju spēlēt futbolu," pastāstīja Stjuarts. "Viņi spēlējas ar jūsu sapņiem. Viņi zina, kā manā gadījumā, izmisīgu vēlmi spēlēt futbolu un izmanto to kā sviru."
Seksuālā vardarbība beidzās, kad Polam bija četrpadsmit. Daudz vēlāk Stjuarts ar savu stāstu dalījās publiski, bet futbolista vecāki jutās vainīgi, un viņiem tādēļ pasliktinājās veselība. Polam ir svarīgi nepieļaut tādu likteni citiem, tāpēc viņš runā. Stjuarta uzruna "Centra Dardedze" rīkotajā konferencē auditoriju piecēla kājās.
Konferencē Rīgā galvenais uzdevums ir diskutēt, kā rīkoties un kam uzņemties atbildību par dažādu risku novēršanu, lai nepieļautu seksuālu uzmākšanos bērniem un jauniešiem.
Apdraudētas nereti ir grupas, kur bieži vien ir bail kādam stāstīt par notikušo vai arī bērns vienkārši neizprot situāciju.
"Centra Dardedze" valdes locekle Anda Avena paskaidroja, ka dalībai konferencē "Spēle pēc noteikumiem: bērnu seksuālas izmantošanas riski sportā un prevencija pašvaldībās" tika aicināti gan valsts un pašvaldību, gan sporta jomas profesionāļi. Sagaidāms, ka pasākums, kurā piedalās sporta treneri, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji, raisīs idejas, kā efektīvāk aizsargāt bērnus no seksuālas vardarbības sporta vidē, nosakot skaidras vadlīnijas un reaģēšanas algoritmus.
Pagaidām gan neviens nepauž iniciatīvu uzņemties virsuzraudzību. Izglītības un zinātnes ministre norāda – ar interešu izglītības jautājumiem prioritāri jāstrādā pašvaldībām. Savukārt pašvaldību savienības vadītājs galvenokārt pašvaldību lomu saskata visu iesaistīto pušu izglītošanā, lai nepieņemamu rīcību spētu atpazīt un reaģēt plašāks cilvēku loks, tajā skaitā bērni paši. Tikmēr Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) uzskata, ka būtu jāveido īpašs centrs, kas specializētos šādu jautājumu risināšanā.
"Ņemot vērā Latvijas mērogus, mēs analizējam šo procesu," teica LSFP prezidents Einars Fogelis. "Uzskatām, ka tai būtu jābūt vienotai ārpus ministrijas izveidotai organizācijai, kā, piemēram, šobrīd, līdzīgi tas ir Igaunijā antidopinga birojs."
Vienošanās, kurš uzņemsies vadību par šo jautājumu nozarē un kā tas varētu notikt, pagaidām vēl nav.
