Runa nav tikai par jauniešiem. Kā liecina "Eurostat" dati par 2020.gadu, veselīgas dzīves ilgums Latvijā vīriešiem ir 52,6 gadi, sievietēm – 54,3 gadi, un tas abos gadījumos ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"
Raksti LTV Sporta redakcijai
E-pasts: [email protected]
WhatsApp: +371 27001983
Kāpēc jau agrā bērnībā jāspecializējas kādā konkrētā sportā, lai arī speciālisti norāda, ka tam ir gan fiziskās, gan mentālās veselības riski. Kāpēc ceļā uz spēli jāpavada daudzkārt ilgāks laiks nekā pati spēle?
Kādēļ jauniešiem treniņi ir tik bieži, ka vairāk kā vienam sportam vai citiem pulciņiem laika vairs neatliek?
Kas ir svarīgāks – kauss vai prieks par sportošanu? Kauss aizmirsīsies, prieks par sportu var augt, būt lipīgs un saglabāties visu mūžu.
"Varbūt laiks uz ierastām lietām paskatīties nedaudz no cita leņķa?" uzskata LTV Sporta redakcijā, kas ar šādu domu sāka meklēt reālus piemērus gan pašu mājās, gan aiz valsts robežām.
Īpaši interesanti šķita Norvēģijas un Islandes piemēri.
Norvēģija, lai arī ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, ar naudu lieki nemētājas. Tur par prioritāti izvirzīta maksimāla bērnu iesaistīšana sportā, aizmirstot par tiekšanos uz rezultātiem, gariem pārbraucieniem un daudzām citām pie mums ierastām lietām. Atgriezies no Norvēģijas komandējuma, LTV sporta žurnālists Matīss Timofejevs konstatēja, ka bez vecāku iesaistes Norvēģija sportā varētu arī nebūt kā tāda.
Savukārt Islande sportu veiksmīgi izmantojusi kā instrumentu alkohola un narkotiku izskaušanai jaunatnes vidū, kas nu jau kā sevi pierādījusi programma tiek ieviesta arī citās pasaules malās.
Kāds teiks: "Jūs dulli – paskatieties, cik viņiem naudas un cik mums?" Tomēr vairāk par naudu tas ir arī sabiedrības, vecāku, treneru, sporta saimes attieksme.
Arī mūsu valstī izdevumu proporcija jauniešu sportam nav nemaz tik pieticīga, taču acīmredzami, ka tas nedod rezultātu.
Vai mums jāpārņem viss, kas skaists un spīdīgs ārzemēs? Nebūt nē, taču diskusija par to, ko varam darīt citādi, nudien nenāk par ļaunu.
Labi piemēri ir arī mūsu pašu zemē. Arī tos mēs rādīsim. Pēc iniciatīvas pieteikšanas nedēļas sākumā jau nākamajā dienā saņēmām gan vēstījumus telefonā, gan e-pastā ar norādēm, kur Latvijā cilvēki paši rīkojas, negaidot labākus laikus. Rīkojas, veidojot savus klubus, ieviešot inovatīvas pieejas un izlecot no rutīnas.
Ir laiks izvērtēt pašiem sevi, savas metodes un uzstādījumus, lai ietu tālāk. Nevis uz medaļām, bet gan bērniem, kas sporto ar prieku, saglabājot to arī jauniešu un pieaugušo vecumā.
Bet kur medaļas? Tur jau tas joks – kā apliecina tās pašas Islandes vai Norvēģijas piemērs, ja sporto gandrīz visa jaunatne, arī talanti un medaļas nekur nepazudīs. Galvenais ir veselīga, sportojoša sabiedrība – to arī redzam kā "Patieso uzvaru".
