Drošiem medaļu pretendentiem pirms došanās uz Franciju varēja pieskaitīt tikai 3x3 basketbola izlasi, bet citiem favorītiem Latvijas delegācijā iespējas pakāpties uz olimpiskā pjedestāla saistījās ar dažādām atkāpēm un piebildēm.
Olimpiskā turnīra gaitā 3x3 basketbolisti apliecināja, ka iekļūšana laureātu trijniekā ir objektīvi sasniedzama, taču sportā jo īpaši ne vienmēr izdodas trāpīt mērķī, un divi klupieni izslēgšanas spēlēs Latvijas komandu atstāja 4. vietā. Neveiksme līdzjutējiem lika vilties, bet rūgta pieredze ir neatņemama dzīves sastāvdaļa arī basketbola laukumā.
Līdzās 3x3 basketbola izlasei līdzjutēju īpašu vērību Parīzes spēlēs izpelnījās pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova. Gan tādēļ, ka vasarā pirms olimpiskā starta divos pasaules tūres elites turnīros nopelnīja bronzu, gan paturot prātā spilgto startu un 4. vietu pirms trim gadiem olimpiskajā Tokijā. Tomēr pasaules rangā latvietes ieņem 6. vietu, un galvenās favorītes Parīzē bija citas. Ceturtdaļfinālā bezierunu zaudējums nākamajām čempionēm brazīlietēm Eduardai Lisbou/Anai Patrisijai Silvai ierindoja Graudiņu/Samoilovu dalītā 5. vietā, ko nav pamata dēvēt par neveiksmīgu startu, ņemot vērā spēku samēru rangā.
Bez medaļu žilbuma 5. vietu šosejas riteņbraukšanā izcīnīja Toms Skujiņš, un viņa veikumu nekādi nedrīkstētu novērtēt par zemu.
Vienatnē vareni cīnoties ar prestižā sporta veida eliti, Toms vēl distances finišā pretendēja uz medaļu, līdz kurai pietrūka nieka tiesa. Par veikumu karjerā trešajās olimpiskajās spēlēs Skujiņš ir pelnījis milzu atzinību nevis patērētāju sabiedrības remdenu vienaldzību. Milzum lielais sacensību skaits un desmitiem medaļu dalīšana ik dienu ir olimpisko spēļu vienlīdz spožums un posts, jo spilgti notikumi ne vienmēr var tikt atspoguļoti atbilstoši to nozīmībai, un vienai sacensību dienai uz pēdām jau min nākamā.
Ilgāka uzkavēšanās olimpiskajā turnīrā tika gaidīta no Aļonas Ostapenko, bet Latvijas tenisa līdere netika tālāk par pirmo kārtu. Prognozes sieviešu tenisā ir jo īpaši nepateicīga nodarbošanās, turklāt Aļona jau iepriekš ir pierādījusi, ka viņas panākumu un neveiksmju pārmijās centieni iezīmēt loģisku virzību visdrīzāk būs lemti neveiksmei. Būtiski gan ir atcerēties, ka Ostapenko pasaules rangā ir turpat blakus TOP10, un iespējas iepriecināt līdzjutējus līdz sezonas beigām vēl būs. Ja Aļonai pēc pāris nedēļām labi veiksies ASV atklātajā čempionātā, kurš gan daudz atcerēsies klupienu Parīzē.
Tie, kuri saka, ka Parīzes spēlēs pietrūka atmiņā paliekošu un pozitīvu notikumu, būs palaiduši garām BMX frīstaila riteņbraucēja Ernesta Zēbolda startu.
Pārvarot kvalifikāciju un finālā iegūstot 8. vietu, Ernests smaidā staroja spožāk nekā Parīzes olimpiskā uguns gaisa balonā vakarīgajās debesīs virs Tilerī dārza. Zēbolds pēdējais iekļuva olimpisko spēļu dalībnieku vidū, un, pakāpjoties līdz astotniekam, ar savu divriteni paveica iespaidīgu triku. Tikmēr klasiskajās BMX sacīkstēs sāpīgs kritiens apturēja 18 gadus veco Veroniku Moniku Stūrišku cīņā par vietu pusfinālā, bet tajā pašā laikā vairoja cerības, ka vēl nesen izciliem panākumiem bagātajā riteņbraukšanas disciplīnā dažs labs spožs ieraksts būs gaidāms ne tik tālā nākotnē.
Plašais atspoguļojums televīzijā ļāva iepazīt arī Latvijas sportistus, kas bez Parīzes startiem lielākai auditorijai paliktu nezināmi. Piemēram, Džeja Delanija Patrika cīnījās par pusfinālu daiļlēkšanā un Anastasija Karbonāri neilgi pēc traumas izmēģināja spēkus šosejas braucienā dāmām.
Olimpiskās spēles arvien ir pasākums, kur tiekas dažāda sportiskā un profesionālā dzīvesgājuma atlēti.
Piemēram, peldēšanā ar superzvaigznēm būtu bijis jākonkurē Daniilam Bobrovam, kurš pat spēļu laikā paralēli pildīja darba pienākumus ar sportu nesaistītā jomā. Darbs paralēli sportam ir ikdiena arī vieglatlētam Patrikam Gailumam, tomēr Parīzes spēles nepārprotami ļāva saprast, ka mūsu šķēpmetējus vismaz aptuveniem medaļu pretendentiem pieskaitām disciplīnas tradīciju un senāko laiku panākumu dēļ. Pakistāna, Indija un Grenāda - tās bija šķēpmešanas lielvalstis Parīzē, turklāt laureātu un viņu tuvāko konkurentu rezultāti izvērtās patiesas apbrīnas vērti. Savukārt veiksmīgs starts debijas reizē kvalifikācijā bija Valteram Kreišam, jaunajam kārtslēcējam iekļūstot finālā.
Medaļu dižāko krājēju tabulas galvgalī turpina stīvēties Ķīna un ASV, bet ne visas godalgām bagātās valstis balsta simtiem miljonu vai pat vairāk nekā miljards iedzīvotāju, uz ko nereti patīk atsaukties vienam otram Latvijas sporta funkcionāram.
Turpat blakus TOP10 ir Jaunzēlande ar 18 medaļām, tostarp deviņas no tām ir augstākā kaluma - tas bijis pa spēkam valstij ar pieciem miljoniem iedzīvotāju. Arī Lietuva atrādījusies itin pamanāmi ar divām sudraba un divām bronzas godalgām, bet igauņi šoreiz ir solidāri ar latviešiem.
Līdz ar olimpisko spēļu drīzo noslēgumu, kas medaļu tablo Latvijai rādīs trīs nulles, var sagaidīt diskusiju atsākšanos par īpaši atbalstāmajiem sporta veidiem, prioritātēm valsts finansējuma sadalīšanā un augstu sasniegumu sporta nozīmību kopējā sistēmā. Kārtējam riņķa dancim gan nevajadzētu ieilgt, jo līdz nākamajām vasaras olimpiskajām spēlēm Losandželosā ir atlicis mazāk nekā četri gadi. Īss laiks kļūdu labojumam un gatavošanās posmam olimpiskā tempā.
