Peldēšanas klubi Francijā ir reģistrējuši apmēram 10 000 jaunu biedru, bet galda tenisā sagaida iesaistīto spēlētāju skaita pieaugumu par 20%. Savukārt Francijas Handbola federācijas vadītājs Filips Bana septembrī atzina, ka viņa pārraudzītajā sporta veidā novērojams jaunu dalībnieku paisuma vilnis, pieprasījumam pieaugot par 18% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Bana aģentūrai AFP pauda bažas par sporta infrastruktūras ietilpību, kas jau līdz šim bija tuvu maksimumam. Tādēļ handbola klubiem būs jāatsaka apmēram 100 000 franču, jo nevarēs atrast viņiem treniņu vietu, un
Parīzes spēļu olimpiskais tramplīns būs jaunpienācējus izmetis pie slēgtām durvīm.
Līdzīga situācija Francijā ir arī volejbolā.
"Mums nav iespēju uzņemt jauno cilvēku masu, un mēs patiešām runājam par masām," septembrī atzina Francijas volejbola līgas vadītājs Īvs Bužē. "Tā pašlaik ir īsta problēma – handbols, basketbols, volejbols un badmintons izmanto tās pašas zāles, un tās ir pilnas."
Francijā trīs ceturtdaļas jauniešu 11–17 gadu vecumā nav fiziski pietiekami aktīvi, tādēļ nespēja uzņemt visus sportot gribētājus ir pretrunā valstī noteiktajiem mērķiem veselības jomā. Bužē aicināja Francijā ieviest "Māršala plānu" sporta infrastruktūras ietilpības kāpināšanai, tomēr tādu iespēju uzskata par maz ticamu valstij spiedīgajos finanšu apstākļos.
Lielāko popularitāti televīzijā Parīzes spēlēs Francijā iemantoja paukošana, ko veicināja sacensību sarīkošana Lielajā pilī. Paukošanas kluba prezidente prestižajā Parīzes Marē apgabalā Katrina Groka atzina, ka pēc katrām olimpiskajām spēlēm ir jūtams jaunpienācēju pieplūdums, bet 2024. gada rudens pēc prestižajām sacensībām pašu mājās izceļas īpaši.
Francijas sporta eksperts Pjērs Rondo paskaidroja, ka
katru olimpisko spēļu noslēgumā rīkotājvalstī pieprasījums pēc organizētām sporta aktivitātēm parasti pieaug par 15–25%, tomēr tā ir īstermiņa parādība, kas jāpatur prātā, nosakot ilgtermiņa mērķus.
Tomēr arī Rondo uzsvēra infrastruktūras un kvalificētu treneru pieejamību kā ļoti svarīgu faktoru sabiedrības fiziskās aktivitātes veicināšanai. Kā raksturīgu piemēru viņš nosauca 2019. gada Pasaules kausu futbolā sievietēm, kas Francijā pēc turnīra veicināja jaunu spēlētāju intereses kāpumu, bet tas drīz vien noslāpa, jo nebija pietiekamu iespēju apmierināt pieaugušo pieprasījumu.
