Jāšanas sports Latvijā kļūst arvien populārāks, un iesaistītie cer, ka tas būs arvien pieejamāks reģionos arī bērniem un jauniešiem.
Piecus gadus vecais ponijs Mafins startēja pirmajās sacensībās. Jātniece no Ventspils Unda Egendorfa atzīst, ka šis sporta veids prasa lielus finanšu ieguldījumus. Piedalīšanās sacensībās viņai izmaksājusi ap 150 eiro – dalības maksa, transports no Ventspils līdz Grobiņai un barība zirgam.
"Šis ir Mafins. Viņš ir šausmīgi mīļš. Tieši tā, kā ir mafins, tāda kūciņa," ar savu mīluli iepazīstināja Egendorfa. "Labi zirgi ir ļoti dārgi, un, ja tu gribi startēt, sākot no sešdesmit centimetriem [šķēršļu augstuma] un beidzot ar 130 vai vēl augstāk, tas pirmkārt nevar būt viens zirgs. Tie noteikti būs vairāki, un nopirkt labus zirgus, kas augstu lec, ir diezgan sarežģīti un dārgi."
Arī Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus nenoliedz, ka sporta veids ir dārgs, tomēr ir iespēja atrast arī rocībai atbilstošākas iespējas.
"Augstas klases sasniegumu sports ir dārgs, bet, ja bērni, jaunieši grib sākt jāt, un ne tikai jaunieši, bet arī cita vecuma cilvēki grib sākt jāt," teica Blaus, "var jau arī šos zirgus... tātad stallis, klubs, kuru viņš [jātnieks] apmeklē. Viņi jau šos zirgus dod jāt. Tā ka viņi apmāca uz jāšanu. Varbūt ne visur, bet ir jāpainteresējas tad, kur ir tās iespējas, kur zirgi tiek piedāvāti apmācībām."
Latvijā ir 101 profesionāls jātnieku klubs, kas iesaistījies federācijā.
Jātnieki atzīst – tas nav tikai sports, bet arī dzīvesveids.
"Tas nav hobijs, tas ir 24/7. Jā, šis paņem ļoti daudz laika," savu skatījumu atklāja Grobiņas jātniece Anna Konrāde. "Es esmu ļoti pateicīga savai ģimenei, ka viņi atbalsta mani un nekādā veidā vispār nav nekad pat aizrādījuši, ka es pārāk daudz laika pavadu pie zirgiem. Bet, lai kaut kas izdotos, tā tas arī notiek. Ar lielu darbu, jo šeit ir jāstrādā ne tikai pie sportista sagatavotības, bet arī pie zirga fiziskās sagatavotības."
Jāšanas sports valstī attīstās, atzīst federācijā, kur cer uz lielāku sporta veida pieejamību reģionos, īpaši bērniem un jauniešiem. LJF pārstāvjus priecēja liels jauno dalībnieku skaits Kurzemē vienīgajās šādās sacensībās, un federācijā cer, ka tās tiks rīkotas arī nākamgad.
"Jāšanas sports mums ir diezgan augstā līmenī – Kristaps Neretnieks ir piedalījies olimpiskajās spēlēs. Pašlaik jau ir vairākās sacensībās kvalifikāciju izpildījis olimpiskajām spēlēm," sacīja LJF prezidents Blaus. "Arī citi jātnieki – augstas klases sasniegumi viņiem ir. Protams, arī Rihards Snikus – mūsu paraolimpietis, kurš noteikti kvalificēsies paraolimpiskajām spēlēm. Tā izskatās."
Ar sacensībām Grobiņā rīkotāji vēlas palielināt interesi par jāšanas sportu un piesaistīt jaunus dalībniekus.
"Sākam mēs tā mierīgāk. Disciplīnas ir, teiksim tā, ne tās augstākās pašlaik, bet ir sezonas tikai sākums," paskaidroja sacensību organizators un biedrības "Jura staļļi" pārstāvis Jānis Kalita. "Līdz ar to maršruti ir piemēroti visiem tiem, kas sāk tagad."
Jūlija beigās jāšanas sporta cienītājus Rīgā pulcēs Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms konkūrā.
