Tas bija pirms 18 gadiem, kad Zvejniekciema meitene Laura Skujiņa nolēma sākt nodarboties ar cīņu. “Tagad pret to izturas savādāk, bet tad, pirms 17, 18 gadiem uz to raudzījās savādāk,” atcerējās Laura. Viņa sabēdājusies izgājusi ārā, apsēdusies uz soliņa. Tad pienācis tētis, pajautājis, vai meita tiešām to vēlas, un tā sākās Lauras dzīve cīņas sportā.
“Es praktiski visu savu mūžu trenējos ar puišiem. Bet psiholoģiski grūtāk, protams, ir ar meitenēm,” atklāja sportiste. Savā laikā viņa trenējusies ar Armandu Zvirbuli. Arī tad, kad viņš bija smagāks un spēcīgāks, meitenei nekad nepazuda ticība, ka var viņu uzveikt.
Kopš 2013. gada novembra Skujiņas treneris ir dagestānietis Farids Ahmedovs, kurš nu jau astoņus gadus dzīvo Latvijā. Treneris neslēpa, ka viņa valstī būt sievietei nozīmē sēdēt mājās, rosīties pa virtuvi un audzināt bērnus. Bet pret sportistiem arī viņa valstī izturoties ar cieņu.
“Redzēju, cik daudz viņai bijis asaru, sviedru, arī asiņu. Tas ir tāds sporta veids. Meitene tiek tam visam pāri. Un reizēm pat spēcīgāka raksturā, nekā vīrieši. Tas pārsteidz,” atklāja treneris.
Lauras Skujiņas lielākie fani ir viņas vecāki, kuri laicīgi ieplāno ceļojumus, krāj naudu, lai atbalstītu savu sportisko atvasi Eiropas un pasaules čempionātos.
2014. gadā Skujiņa izcīnīja bronzas medaļu gan Eiropas,gan pasaules čempionātā. Tajā pašā gadā gadā Laura guva smagu ceļgala traumu, kuras dēļ gandrīz gads pagāja, lai Laura varētu atgriezties sportā. Dalība Eiropas čempionātā, kas 8. martā sākas Rīgā, būs Lauras atgriešanās lielajā sportā. Tā būs cīņa par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Rio. “Es negribu tikai aizbraukt, es gribu cīnīties par medaļām. Un es domāju, ka varu to izdarīt,” tā par iespēju tikt uz Rio izteicās Skujiņa.
